Bezdarba līmenis Latvijā šī gada laikā mazinās, šobrīd tas ir 5% apmērā. Visstraujāk tas procentuāli sarucis tieši Latgalē, lai arī joprojām te bezdarba rādītāji ir divas reizes augstāki nekā citos Latvijas reģionos.
Šis apstāklis nebūt neatvieglo daudzu uzņēmumu darbību Latgalē, jo darbaroku trūkst. Visizteiktāk tas jūtams metālapstrādes, šūšanas, vieglās rūpniecības un pārtikas ražošanas nozarēs.
Latgalē šī situācija ir specifiska, analizēja Latgales plānošanas reģiona Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Andris Kucins: "Uzņēmēji sūdzas, ka nevar piesaistīt kvalificētu darbaspēku. Mūsu reģions no citiem reģioniem atšķiras ar to, ka pie mums nodarbināto vecuma grupā ir visaugstākais vecuma īpatsvars. Salīdzinoši pie mums ir gados vecāks darbaspēks. No tā arī tas augstais bezdarba līmenis, jo tādu vienkāršu konveijera smagu darbu šie cilvēki astoņas stundas dienā piecas dienas nedēļā nevar tīri fiziski panest. Jo digitalizācija un automatizācija ne visur ir iespējama. Tāpēc notiek darbs pie tā, lai meklētu risinājums, kā piesaistīt kvalificētus darbaspēku, piemēram, kā metālapstrādes jomā metinātājus piesaistīt no citam valstīm."
AS "Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca" ir to uzņēmumu vidū, kas ir atvērts darba tirgum un gatavs, kā stāstīja uzņēmuma personālnodaļas pārstāve Svetlana Beļavska, potenciālos darbiniekus arī apmācīt.
"Īpaši meklējam ritošā sastāva atslēdzniekus, virpotājus. Esam gatavi apmācīt cilvēkus, jo saprotam, ka tādus tehniskā jomā izglītotus darbiniekus mēs nevarēsim atrast," sacīja Beļavska.
Reģionā ir arī citas nozares, kur ir jaušams darbaspēka trūkums un kur ir atbalsts viesstrādnieku piesaistei, piemēram, šūšanas jomā. Krāslavas šūšanas uzņēmums "IV plus" nodarbina ap 60 šuvējas, pirms dažiem gadiem, augot darba apjomam, pārcēlies uz plašu jaunu rūpnieciskās ražošanas ēku.
"Tikai uz darba ražīguma rēķina var panākt lielāku apjomu. Esam par darba tirgus atvēršanu", sacīja "IV plus" vadītāja Irēna Voicehoviča, tomēr ar piebildi, ka tikai tad, ja viesstrādniekam varēs maksāt tādu algu, kāda ir vidēji nozarē, nevis, kā to nosaka likumdošana, proti, ne mazāku kā vidējo mēneša bruto algu iepriekšējā gadā valstī, tātad 1373 eiro.
Pie izmaiņām, kas atvieglotu ārzemnieku iekļaušanos vietējā darba tirgū, tiek strādāts, dažādos līmeņos darba rokas nepieciešamas, un tas būtu pienesumus reģionam, sacīja Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs.
"Ja atbrauc cilvēki, kas grib strādāt un atbrauc kopā ar ģimeni, tad tas ir faktiski papildu pieprasījums pēc bērnudārziem, papildu noiets veikalā un kopumā ekonomikai, tas dod arī citus pastarpinātus labumus. Jau vairāk nekā pusgadu kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ar Latgales reģiona deputātiem šis jautājums ir cilāts un ne vienu vien reizi. Tas ir politiskajā dienas kārtībā, un arī uzņēmēji to vien saka, ka ne vienmēr pietiek darbaspēka. Izveido jauno ražotni, bet diemžēl..." pauda Kucins.
Politiskās diskusijas šajā jomā notiek, un ir svarīgi ņemt vērā vairākus aspektus, atzina Saeimas deputāte Alīna Gendele ("Jaunā Vienotība"): "Te jārunā ar profesionālās un augstākās izglītības iestādēm, lai operatīvi reaģētu un būtu atbilstoša izglītības programma, lai varētu ātri jauniešus iesaistīt."
Primāri ir nodrošināt ar darbu vietējos iedzīvotājus, jaunatni, sacīja no Ludzas nākusī Gendele, viesstrādnieku jautājums ir jāvērtē uzmanīgi. "Būtu ļoti jāvērtē, no kuram valstīm varētu piesaistīt, lai mēs, piesaistot šo darbaspēku, nekādā viedā neapdraudētu Latvijas drošības jautājumu, iedzīvotājus tas vienmēr ļoti uztrauc," pauda parlamentāriete.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka pēdējos gados Latvijā izsniegtas aptuveni 15 000 darba atļaujas, visbiežāk viesstrādniekiem no Uzbekistānas, Ukrainas, Baltkrievijas, Indijas un Krievijas. Pēdējā laikā arī personām no Tadžikistānas, Filipīnām, Gruzijas, Kirgizstānas, kuras atradušas darbu lielākoties transporta nozarē un būvniecībā kā palīgstrādnieki. Tomēr Nodarbinātības valsts aģentūras portālā reģistrēti 22 000 brīvo darbavietu, un puse no tām – vairāk nekā 10 000 – ir vakances, kas nav aizpildītas ilgstoši.
