Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Inguna Gulbe stāstīja, ka augstākais pārtikas cenu punkts bijis pērnā gada nogalē un šī gada sākumā. Tagad pārtikas cenas samazinās, jo cenas samazinās arī pasaulē.
"Visā pasaulē pārtikas produktiem kopumā cenas krīt, izņemot atsevišķiem produktiem. Cukurs ir kļuvis dārgāks, bet, piemēram, graudi, piens ir kļuvuši lētāki, un arī pie mums Latvijā šie produkti ir kļuvuši lētāki.
Tādas cenas, kādas bija pirms kovida, – nu neredzu, ka tādas varētu atgriezties.
Un ne jau tikai salnas, sausums un krusa [tās noteica]. Jāsāk ar to, ka darbaspēka izmaksas ir ļoti pieaugušas, cilvēkiem algas ir augušas, un pārtikas nozarē, tirdzniecībā, ražošanā darbaspēkam ir liela sadaļa kopējo izmaksu posteņos," skaidroja Gulbe.
Ministrija aicina samazināt uzcenojumu vietējām precēm
Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs norādīja, ka ministrija aicina iedzīvotājus vairāk lietot Latvijā audzētus pārtikas produktus, savukārt tirgotājiem likt šiem produktiem zemākus uzcenojumus.
"Tirgotājiem mazāku uzcenojumu likt tieši uz to lokālo.
Uzlikt tam, kas nāk iekšā, kur aiziet šie nodokļi citur, nevis paliek šeit. Veicināt mūsu iekšējo tautsaimniecības ekonomiku," sacīja Kronbergs.
Kronbergs vērsa uzmanību, ka runāts arī par lielveikalu slēgšanu brīvdienās, lai veicinātu mazo uzņēmēju attīstību, bet lielveikali nākuši ar pretargumentāciju.
"Mēs esam runājuši ar Konkurences padomi, lai izvērtētu, kas tad tik ļoti ietekmē to cenu kāpumu un kas ir varbūt tas primārais pārtikas grozs, uz ko mums ir jāvērš uzmanība, lai tas būtu pieejams ikvienam," skaidroja Kronbergs.
Ieguvums patērētājam – konkurence tirdzniecībā
Konkurences padome šobrīd vāc datus no mazumtirgotājiem un piegādātājiem, lai analizētu pārtikas cenas pērn un šī gada sākumā, vērtētu akcijas un standarta cenas gaļas, zivju, piena, graudu produktiem, maizei un olām. Konkurences padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Račko norādīja, ka cenas ietekmē dažādi faktori:
"Var būt dažādi faktori, kas var ietekmēt, kas ir objektīvi, un arī var būt tādi, kas ir jau tādi mārketinga triki – tās ir akcijas, bet, protams, var pastāvēt droši vien mazumtirgotāju vēlme kaut kādiem produktiem uzlikt lielāku uzcenojumu, uzskatot, ka patērētājs tāpat nopirks produktu grozu pie viņa.
Mums tā kompetence neparedz ne cenu regulācijas iespējas, ne kaut kādu cenu pārkāpumu konstatēšanu."
Konkurences padomes kompetence ir novērtēt piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, lai novērstu negodīgas tirdzniecības praksi, skaidroja Račko.
Gulbe vērtēja, ka pārtikas cenas regulēt nebūtu pareizi, bet ieguvums patērētājiem varētu būt lielāka konkurence tirdzniecībā.
"Var gadīties, ka mums cenas būtu bijušas zemākas, ja mums Latvijā būtu vēl kāda lielā veikalu ķēde. Lielveikaliem nepatīk, ka salīdzina cenas, un tad viņi mēģina teikt, ka tas nav korekti. Skaidrs, ka tie, kam tā cena ir augstāka, tie meklē dažādus ieganstus, lai pateiktu, ka tā viņu nosauktā cena nav objektīva. Lielveikali ir labi, un viņiem ir sava vieta, bet varbūt tepat pāri ielai piemājas veikaliņš ir vēl labāks," sacīja Gulbe.
Konkurences padome pirmos secinājumus par atsevišķām pārtikas preču grupām sola publiskot oktobrī.
