Bezdarbs var nedaudz pieaugt
Migunovs komentārā medijiem norādīja, ka pašlaik samērā karsts darba tirgus ar zemu darbaspēka piedāvājumu apgrūtina uzņēmumiem jaunu darbinieku atrašanu – bezdarbniekos paliek mazāk cilvēku ar atbilstošu kvalifikāciju un par tiem ir jākonkurē.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji pakāpeniski atgriežas darba tirgū, taču ekonomiskās aktivitātes līmenis joprojām saglabājas zem pirmspandēmijas līmeņa. Ievērojama iedzīvotāju daļa paliek ekonomiski neaktīva slimības vai darbnespējas dēļ, kā arī personisko vai ģimenes apstākļu dēļ, un pēc pandēmijas šādu iedzīvotāju skaits mazinās salīdzinoši lēni, norādīja Latvijas Bankas ekonomists.
Eiropas Komisijas aptauja liecina, ka jūlijā pasliktinājušās nodarbinātības gaidas nākamajiem 3 mēnešiem un samazinājies uzņēmēju īpatsvars, kuri uzskata darbaspēka trūkumu par ierobežojošo faktoru. Tas liecina, ka krīt pieprasījums pēc darbaspēka, norādīja Migunovs. Ņemot vērā gan šo faktoru, gan negatīvās iekšzemes kopprodukta tendences 2023. gada 2. ceturksnī, darba tirgū var notikt pārmaiņas – bezdarba līmenis var nedaudz palielināties, tomēr paliekot salīdzinoši zemā līmenī.
"Luminor" ekonomists: Ir cerības, bet "šie zaļie asni ir trausli"
Arī "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš komentārā medijiem pauda, ka "2. ceturkšņa darbaspēka apsekojuma rezultāti nu ir šķietamā pretrunā ar citiem darba tirgus rādītājiem un arvien skaļākajām sūdzībām par darbaspēka trūkumu. Taču tie labi saskan ar vēsti, ka iekšzemes kopprodukts 2.ceturksnī ir samazinājies".
Strautiņš norāda, ka arguments par labu darba tirgus stagnācijai ir preču eksporta nozaru vājums. Bija ziņas, ka kokapstrādes uzņēmumi nodarbina vairāk darbinieku, nekā būtu nepieciešams, cerot uz noieta tirgu atgūšanos. Iespējams, ka pacietībai pienācis gals, bet zemo cenu periodam koksnes tirgū pagaidām gals nav redzams.
Bezdarba līmeni var nedaudz palielināt arī bēgļu aktīvāka iesaiste apritē, norādīja ekonomists.
"Savukārt ziņas par patēriņa nozaru un investīciju perspektīvām drīzāk vieš optimismu, kas nav gluži optimisms no personāla daļu vadītāju skatu punkta. [] Gads sākās ar algu pirktspējas samazināšanos apmēram par desmito daļu, bet varētu noslēgties ar līdzīga platuma soli pretējā virzienā, uz augšu," paredz Strautiņš.
2. ceturksnī bezdarbs samazinājās negaidīti maz, taču tā līmenis ir zems attiecībā pret vēsturiski tipiskiem līmeņiem mūsu valstī. Savukārt noskaņojuma dati dod cerību, ka apvienojumā ar sarūkošo inflāciju tas veido pamatu spēcīgam, preču eksporta tirgu vājumu līdzsvarojošam patēriņa kāpumam tuvākajā nākotnē.
"Taču šie zaļie asni ir trausli, un pasaules ekonomika joprojām ir diezgan bīstama vieta," rezumēja Strautiņš.
2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā saglabājās nemainīgs – 6,4%
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis nav mainījies, bet gada laikā tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem.
Šī gada 2. ceturksnī bija 60 600 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 2200 mazāk nekā pirms gada, bet par 800 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2. ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (6,7%), bet augstāks nekā Lietuvā (6%).
Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars – 29,7%
2023. gada 2. ceturksnī 31 900 bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 2700 vairāk nekā pirms gada, bet par 2000 mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
10 600 bija bez darba 6–11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 2. ceturksni, ir samazinājies par 2700, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – palielinājies par 1800.
2. ceturksnī bija 17 900 ilgstošo bezdarbnieku – par 2400 mazāk nekā pirms gada, bet par 800 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 29,7% – par 2,7 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada, bet par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Samazinājies jauniešu īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā
2023. gada 2. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 9,6% bija jaunieši (15–24 gadi). To īpatsvars gada laikā samazinājies par 5,8 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 4,8 procentpunktiem.
Arī jauniešu bezdarba līmenis 2. ceturksnī bija 9,6%, kas ir par 5,2 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada un par 3,8 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 3900, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni – par 2800.
33,2% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i., bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 66,8 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Samazinājies ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits
2023. gada 2. ceturksnī gandrīz trešdaļa (31,2%) jeb 430 900 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i., nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 10 600 jeb 2,4%, bet gada laikā – par 4700 jeb 1,1%.
3700 jeb 0,9% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam: gadu iepriekš tādu bija 1,3%, bet 2023. gada 1. ceturksnī – 0,7%.
