Pašvaldību budžeta izveidošanas laikā ir grūti prognozēt, kā tas pildīsies. Kuldīgas novadā izdevumi un ieņēmumi šogad plānoti 57,8 miljoni eiro, taču ne viena vien iecere jāīsteno aizņemoties, vienlaikus vērtējot, vai un kā varēs atmaksāt.
"Vairākus projektus realizē ar aizņemtiem līdzekļiem, piemēram, ceļus, ielas, kur kapitālus ieguldījumus vajag. Līdzīgi arī lielākus objektus. Šobrīd tas aizņēmuma slieksnis ir ap 8–9%," sacīja Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Artis Roberts ("Kuldīgas novadam").
To, ka sabalansēt visas vajadzības nav viegli, uzsvēra arī Saldus novadā. Ik gadu tiek meklēts, kā ieekonomēt. Kredītportfelis šai pašvaldībā ir ap 10%. Galvenie izaicinājumi pašvaldību budžetiem šogad bija patēriņa cenu kāpums, vairāk bijis jāatvēl arī sociālajai sfērai – pabalstiem un algām, tāpat arī bijis komunālo maksājumu un aizņēmumu procentu likmju pieaugums.
"Gadu iepriekš, ja tā var teikt, praktiski bija par velti aizņemšanās. Šobrīd tā summa ir uz uzaugusi. Teiksim, pagājušogad tā atšķirība bija 600 000 uz kredītprocentu nomaksu gadā. Tā ir ļoti būtiska summa, bet tas viss bija paredzams," norādīja Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts (Latvijas Zaļā partija).
Saldus novadā uzsvēra, ka ar īpašu uzmanību vērtē – aizņemties vai ne, jo tas var vēlāk būtiski ietekmēt pašvaldības spēju apmaksāt visus izdevumus.
"Kamēr mēs neredzēsim spēles beigas ar laimīgām beigām, ar iespēju šo finansējumu dabūt un realizēt projektu, mēs neuzsāksim avantūru. Jo nav jau jēgas uzsākt un pēc tam domāt, ko darīt. Pie tam skaidrs, ka ar saviem līdzekļiem lielos projektus realizēt nevar," piebilda Zusts.
Tieši lielā piesardzība ir tas, kāpēc citu pašvaldību ekonomisko situāciju nevar salīdzināt ar Rēzekni.
"Rēzeknes valsts pilsētas pašvaldības gadījums ir atsevišķs gadījums. Šādi gadījumi ik pa laikam mēdz būt, bet tik tiešām ir tikai atsevišķi gadījumi. Jo pašvaldības savu budžetu plāno atbildīgi. Pašvaldības ir dažādas ar dažādu attīstības un finansiālo situāciju. Protams, ja ieņēmumu sadaļa ir mazāka, sabalansēt budžetu ir grūtāk. Nu, es tiešām nevaru tagad nosaukt nevienu pašvaldību, kur tā situācija būtu kritiska," sacīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele.
Pašvaldībās uzsvēra, ka to ieņēmumus samazināja 2021. gadā mainītā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdale – iepriekšējo 80% vietā pašvaldību budžetos šobrīd nonāk 75%, bet 25% valsts pamatbudžetā. Tomēr pašvaldībām uzliktie pienākumi pieaugot. Latvijas Pašvaldību savienībā uzsver, ka šo jautājumu aktualizēs arī sarunās ar Finanšu ministriju par nākamā gada budžetu.
