Baltiņš norādīja, ka jau tagad Darba likumā noteikts, ka svešvalodu zināšanas nepamatoti pieprasīt darba sludinājumos nedrīkst, tomēr līdz šim tiesu prakses, risinot šādu darba devēja iespējamu pārkāpumu, Latvijā nav.
"Doma ir tāda, ka tiks noteikti jauni norādījumi par darba sludinājumiem," pauda Baltiņš. Tie varētu tikt iekļauti Ministru kabineta noteikumos.
"Kaut kādas runas par [esošo normatīvu] pārskatīšanu bijušas jau tagad," atklāja Baltiņš, norādot, ka arī vairāki Saeimas deputāti iestājušies par izmaiņām.
"Valsts valodas likums, kāds viņš tapa 1999. gadā un stājās spēkā 2000. gada 1. septembrī, diemžēl tika pakļauts agresīvai dažu starptautisko organizāciju kritikai un spiedienam.
Tas tika būtiski vājināts, salīdzinot ar to, kādu sākotnēji valodnieki un juristi to bija iecerējuši," pauda VVC direktors.
Runājot par darbiniekiem, kuriem pēc likuma būtu jāpārzina valsts valoda, bet ne vienmēr tas tā ir, Baltiņš norādīja, ka zināmu disonansi šai sakarā ieviesis karš Ukrainā, kā rezultātā Latvijā daudz asāk tiek uztverta nevēlēšanās vai nespēja apgūt latviešu valodu.
"Šeit varētu domāt par stingrāku likumu, zināmā mērā pārnesot atbildību," sacīja Baltiņš, paskaidrojot, ka kurjera pakalpojumu sniedzēju, par kuriem nereti tiek saņemtas sūdzības, valsts valodas zināšanas neattiecas uz, piemēram, organizācijām "Wolt" un "Bolt", jo kurjeri nav šo uzņēmumu darba ņēmēji.
"Tikko viņš būtu darba ņēmējs, tā uz viņu attiektos tas, ka jāprot valsts valoda. Šeit rodas pretrunas," skaidroja Baltiņš. Viens veids, kā izskaust šādu kurjeru darbību, būtu mainīt likumu, bet otrs –
vērsties agresīvāk pret organizāciju, kas caur šiem kurjeriem grasās sniegt pakalpojumu, labi apzinoties, ka tas var būt nekvalitatīvs.
VVC, pēc sūdzībām pārbaudot ārvalstu pilsoņu valsts valodas zināšanas Latvijā, ir sarežģīti identificēt konkrēto darbinieku, par kuru sūdzība sniegta, tāpat ir gadījumi, kad darbinieks, kurš nolīgts darbam noliktavā, patiesībā darbojas ar klientiem.
Šobrīd lielākoties par valodas prasmju pārkāpumiem tiek sodīts attiecīgais indivīds, nevis darba devējs.
