Transporta un loģistikas biznesa forums ar Centrālāzijas valstu 70 uzņēmēju dalību, Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu apmeklējums un vienota paziņojuma parakstīšana bija daži no pasākumiem pāris dienu vizītē, kad Latvijā uzturējās delegāti no Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas.
Latvijai ir visi priekšnosacījumi, lai kļūtu par Centrālāzijas valstu stratēģisko partneri Eiropas Savienībā (ES), nodrošinot tirdzniecības un pasažieru plūsmu uz un no ES caur Latviju. Tā sacīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis.
"Un šis vienotais formāts ir ļoti svarīgs, lai pateiktu pašu galveno attiecībā par stingru sankciju ievērošanu, kas ir noteiktas attiecībā pret Krieviju, tai skaitā uz šo brīdi gan Kirgizstānā, Uzbekistānā un Kazahstānā jau ir izveidotas arī šīs konkrētās sankciju daļas – tieši tāpat kā pie mums ir zem Ārlietu ministrijas, un tās ir ļoti ieinteresētas aktīvi sadarboties, lai ievērotu gan Eiropas Savienības, gan ASV uzliktās sankcijas," klāstīja SM pārstāvis.
Kaut arī medijos ik pa laikam parādās ziņas par sankciju apiešanas mēģinājumiem caur Latviju, SM par tādiem ziņu neesot.
Piemēram, Kazahstāna esot atkārtoti uzsvērusi savu interesi sankcijas ievērot, tajā skaitā Krievijas rubļa izmantošanas samazināšanu un pastiprinātas banku pārbaudes. Centrālāzijas valstīm interesanti ir mūsu sliežu ceļi, lai tiktu Eiropas Savienībā.
"Uz šo brīdi jau uzbeku valdība izmanto Latvijas koridoru sava cukura piegādēm. (..) Šobrīd viņi konkrēti visus savus cukura krājumus ved caur Ventspils un Liepājas ostām. (..) Tieši tas pats, kas šobrīd ir attiecībā uz Poliju. Koridori pēc februāra mēneša ir pilnībā mainījuši savu formu un, teiksim, visa Polijas ogle iet caur Latvijas ostām. Līdz ar to mūsu Latvijas ostas pelna no šīs situācijas," skaidroja ministrijas pārstāvis.
Esot jau arī Centrālāzijas valstu interese mūsu ostās iegādāties termināļus preču pārkraušanai. Bijušais satiksmes ministrs
Tālis Linkaits vērtēja, ka līdz ar sankciju ieviešanu Centrālāzijas kravas var būt labs austrumu kaimiņa sadarbības aizvietotājs.
"Mums vēsturiski no Padomju Savienības laikiem ir saglabājusies liela dzelzceļa un ostu infrastruktūra, kas bija orientēta uz Padomju Savienību, uz Krievijas resursu apkalpošanu. Un tagad sakarā ar karu Ukrainā, protams, šie apjomi ir stipri mazāki, un tas nozīmē, ka valstij ir dzelzceļa infrastruktūra jo īpaši jāuztur. Un katra piesaistītā tonna papildu kravas nozīmē to, ka Latvijas nodokļu maksātājiem mazāk ir jāmaksā par dzelzceļa un ostu infrastruktūras uzturēšanu," sacīja Linkaits.
Tās ir arī saglabātas darbavietas un papildu nodokļi valsts budžetā. Un eksperts Linkaits uzskata, ka sankciju apiešanas mēģinājumu riski ir mazāki par tiem, ko radīja tiešā sadarbība ar sankcijām pakļautajām valstīm.
Līdzīgi pauda arī Saeimas deputāts Uldis Augulis no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), kas vada deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Kazahstānas parlamentu.
"Jāmēģina nodrošināties tā, lai sankcijas tiešām strādātu un nebūtu iespējams tās apiet. Te jau bija parādījusies kaut kāda informācija, ka Krievijas kravas caur Somiju nonāk Igaunijā, piemēram. Katras valsts labais prāts, likumdošana un kontrole [nepieciešama]. Tur tās tradīcijas arī... (..) Kazahstāna, Azerbaidžāna – viņi kompensē mācības ārzemēs saviem jauniešiem, un tie jaunieši atgriežas jau ar pavisam citu domāšanu. Nav tur caur šņabja glāzīti kaut kas vairs sarunājams," sprieda Augulis.
Ģeopolitisko pārmaiņu laikā sadarbība starp Centrālāziju un ES ir uzņēmusi jaunus apgriezienus un attīstās, koncentrējoties uz savienojamību, ilgtspējīgu izaugsmi un ekonomisko attīstību, piebilda SM.
