ĪSUMĀ:
- Eiropas Parlaments prasa, lai Eiropas Savienībā visas jaunās ēkas jau no 2028. gada būtu bezemisiju ēkas.
- Valsts un pašvaldību iestādēm šis termiņš būtu jau 2026. gads.
- EP arīdzan prasa jaunās ēkas līdz 2028. gadam aprīkot ar saules enerģijas tehnoloģijām, ja tas ir tehniski iespējams un rentabli.
- Jaunie noteikumi neattieksies uz vēstures vai arhitektūras pieminekļiem.
- EP arīdzan paaugstina 2030. gada siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazinājuma mērķi no 30% uz 40%.
- Katrai no ES dalībvalstīm būs savs mērķis, Latvijai tas būs 17% samazinājums, salīdzinot ar 2005. gadu.
- EP arīdzan prasa paaugstināt oglekļa dioksīda absorbcijas mērķus zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektorā.
EP deputāti prasa, lai Eiropas Savienībā visas jaunās ēkas jau no 2028. gada būtu bezemisiju ēkas. Savukārt jaunām ēkām, kuru īpašnieces vai lietotājas ir valsts vai pašvaldību iestādes, šis termiņš jānosaka jau 2026. gadā.
Jaunās ēkas prasīs aprīkot ar saules enerģijas tehnoloģijām
EP tāpat prasa jaunās ēkas līdz 2028. gadam aprīkot ar saules enerģijas tehnoloģijām, ja tas būs tehniski iespējams un rentabli, bet dzīvojamās ēkas, kurās notiek lieli renovācijas darbi – līdz 2032. gadam.
Ierosināto Ēku energoefektivitātes direktīvas grozījumu mērķis ir līdz 2030. gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un energopatēriņu ES būvniecības nozarē un padarīt šo nozari klimatneitrālu līdz 2050. gadam. Ar šiem noteikumiem iecerēts palielināt ēku renovācijas tempu un uzlabot informācijas apmaiņu par energoefektivitāti.
Tāpat EP deputāti vēlas, lai dzīvojamās ēkas līdz 2030. gadam sasniegtu vismaz E energoefektivitātes klasi, bet līdz 2033. gadam — D klasi. Dalībvalsts ēku energoefektivitātes skalā no A līdz G, kas līdzīga skalai elektropreču marķējumā, G klasē ir 15% no ēkām ar viszemākajiem rādītājiem.
Ēkām, kas nav dzīvojamās ēkas, un sabiedriskām ēkām šīs klases būtu jāsasniedz attiecīgi līdz 2027. un 2030. gadam. Energoefektivitātes uzlabošana (ko var panākt, piemēram, ar siltumizolācijas darbiem vai apsildes sistēmas uzlabošanu) notiktu, kad ēku pārdod vai kad tajā notiek lieli renovācijas darbi, vai – īrēšanas gadījumā – kad tiek parakstīts jauns līgums.
Prasības neattieksies uz arhitektūras pieminekļiem
Dalībvalstīm savā renovācijas plānā būtu jāparedz pasākumi, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.
Valstu renovācijas plānos būtu jāparedz atbalsta shēmas, lai atvieglotu piekļuvi dotācijām un finansējumam. Dalībvalstīm būtu jāveido bezmaksas informācijas punkti un izmaksu ziņā neitrālas renovācijas shēmas. Finanšu shēmās būtu jāparedz nozīmīga piemaksa par pamatīgām renovācijām, jo īpaši ēkām ar vissliktākajiem rādītājiem. Neaizsargātām mājsaimniecībām būs jāparedz iespēja saņemt dotācijas un subsīdijas.
Jaunie noteikumi neattieksies uz vēstures vai arhitektūras pieminekļiem, un ES valstis šos noteikumus varēs nepiemērot ēkām, ko oficiāli aizsargā arhitektūras vai vēsturiskas vērtības, kā arī tehniskām ēkām, pagaidu ēkām un baznīcām un lūgšanas vietām. Dalībvalstis no šīm prasībām varēs atbrīvot publiskā īpašumā esošos sociālos mājokļus, ja renovācijas rezultātā pieaugtu īres maksa un to nevarētu kompensēt ar zemākiem enerģijas rēķiniem.
EP deputāti arī vēlas, lai dalībvalstis jaunos mērķus ierobežotā skaitā ēku varētu pielāgot atkarībā no tā, vai renovācija konkrētajās ēkās ir rentabla un tehniski iespējama un vai ir pieejams kvalificēts darbaspēks.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm ēkas Eiropas Savienībā patērē 40% no kopējā enerģijas patēriņa un rada 36% no SEG emisijām.
Paaugstināts siltumnīcas efekta gāzu samazinājuma mērķis
EP deputāti otrdien ar 486 balsīm "par", 132 – "pret" un 10 deputātiem atturoties pieņēma grozījumus tā sauktajā Kopīgo centienu regulā. Tie katrai ES dalībvalstij nosaka apjomu, par kādu ik gadu jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas autotransporta jomā, ēku apsildē, lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā un no mazām rūpniecības iekārtām. Šī regula šobrīd attiecas uz aptuveni 60% no visām ES emisijām.
Pārskatītais tiesību akts paaugstina 2030. gada SEG emisiju samazinājuma mērķi no 30% uz 40% salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.
Tas pirmo reizi katrai ES dalībvalstij nosaka konkrētu SEG samazinājuma mērķi. Latvijai tie būs 17%. Šie mērķi dalībvalstu vidū atšķiras no 10% līdz 50%, un katrai dalībvalstij noteiktā 2030. gada mērķa pamatā ir IKP uz vienu iedzīvotāju un izmaksu lietderības rādītājs. Dalībvalstīm būs arī jānodrošina, ka tās nepārsniedz tām piešķirto SEG emisijas gada kvotu.
Dalībvalstīm būs ierobežojumi attiecībā uz to, cik lielu emisiju apjomu tās drīkstēs pārnest no iepriekšējā gada vai aizņemties no nākamā gada. Tiek ierobežota arī kvotu tirdzniecība ar citām dalībvalstīm.
Kopīgo centienu regula ir daļa no Eiropas zaļā kursa aktu paketes, kas ir ES plāns, kā saskaņā ar Eiropas Klimata aktu līdz 2030. gadam samazināt SEG emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gada rādītājiem.
Paaugstina oglekļa dioksīda absorbcijas mērķi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā
Tāpat atbalstīti jauni ES noteikumi, kas paaugstina ES oglekļa dioksīda absorbcijas mērķi zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektorā.
EP otrdien ar 479 balsīm "par", 97 – "pret" un 43 deputātiem atturoties pieņēma pārskatīto regulu par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecības nozari. Ar pārskatītajiem noteikumiem iecerēts uzlabot dabisko oglekļa dioksīda piesaisti, proti, oglekļa dioksīda absorbciju augsnē un mežos, kas piesaista vairāk oglekļa dioksīda, nekā emitē. Tas ļaus Eiropas Savienībai līdz 2050. gadam panākt līdzsvaru starp oglekļa emisiju un piesaisti un tādējādi kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Tas arī ļaus uzlabot biodaudzveidību, ko prasa Eiropas zaļā kursa plāns.
ES izvirzījusi jaunu mērķi panākt, ka 2030. gadā zemes izmantošanas sektorā absorbētais siltumnīcefekta gāzu neto apjoms ir 310 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta. Tas ir par aptuveni 15% vairāk nekā patlaban.
Šim mērķim būtu jāpalīdz vēl vairāk samazināt 2030. gada ES siltumnīcefekta gāzu emisijas — sākotnēji iecerēto 55% vietā emisijas varētu samazināt pat par aptuveni 57% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Par noteikumu neievērošanu piemēros sodu
Visām dalībvalstīm izvirzīti saistoši 2030. gada mērķi attiecībā uz zemes izmantošanas sektorā absorbētā un emitētā oglekļa dioksīda apjomu. Šie mērķi noteikti, ņemot vērā absorbcijas līmeni pēdējos gados un tā pieauguma potenciālu. Patlaban spēkā esošos noteikumus būs jāturpina piemērot līdz 2025. gadam. Saskaņā ar tiem ES valstīm jānodrošina, ka zemes izmantošanas sektorā emisiju apjoms nepārsniedz piesaistes apjomu. Sākot no 2026. gada, ES valstīm būs jāsasniedz nevis ikgadēji mērķi, bet gan jāpanāk noteikta emisijas un piesaistes summa četru gadu periodā (tā dēvētais 2026.–2029. gada budžets).
Ja dalībvalstu progress nebūs pietiekams, tām būs jāveic koriģējoši pasākumi. Par noteikumu neievērošanu piemēros arī sodu: 108% siltumnīcefekta gāzu, kas pārsniegs 2026.–2029. gadam noteikto kopējo mērķi, pieskaitīs valsts 2030. gada mērķim.
Lai ES varētu sasniegt savu mērķi, Komisija iesniegs progresa ziņojumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pirmās kopējā progresa novērtēšanas.
