Reģioni Krustpunktā

Cīņa par katru klientu – kā ziemu izdzīvo tūrisma nozare

Reģioni Krustpunktā

Nav bankas, nav NVA un citu iestāžu. Pakalpojumu pieejamība mazpilsētā Dagdā

Mikrouzņēmuma nodokļa likme pieaug, maksātāju skaits rūk

Līdz ar mikrouzņēmumu nodokļa likmes celšanu maksātāju skaits gājis mazumā

Pēc ekonomiskās krīzes 2010. gadā kā risinājums bezdarba mazināšanai un nodarbinātības veicināšanai, tika ieviests mikrouzņēmuma nodoklis. Sākotnēji tā likme bija 9%, tad tā palielināta līdz 12%, 15%, vēlāk jau 25%. Jaunas izmaiņas stājas spēkā arī no šī gada janvāra.

Līdz ar likmes palielināšanu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits pakāpeniski samazinājies. Pēc Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) datiem, visvairāk mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji Latvijā bija 2016. gadā – vairāk nekā 56 000, bet pērn šo nodokļu režīmu izvēlējās tikai 10 832 pašnodarbināto.

Pašnodarbinātās Paulas stāsts 

Paula Stepīte ir "Owl Club" (angliski – "Pūču klubs") angļu valodas pasniedzēja. No augusta viņa īrē telpas Jelgavā un stāsta, ka, lai saprastu, kādu nodokļu režīmu izvēlēties, pat beigusi grāmatvedības kursus pašnodarbinātiem. Tomēr bez grāmatveža palīdzības Paula neiztika.

"Izklausās viegli – atradīšu grāmatvedi, bet tas ir īstenībā nemaz nav tik viegli. Es sākumā dzirdēju tikai atteikumus, jo viņi zina tikai par sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA), nevis par pašnodarbinātajiem," sacīja Paula.

Tā kā sākumā klientu, kas grib mācīties angļu valodu, Paulai nebija daudz, bija svarīgi domāt, kā samazināt izdevumus.

"Tad es sāku meklēt internetā grāmatvežus. Pirmais man nosauca ļoti lielu summu, mēneša maksu, kuru es noteikti sākumā nevarēju atļauties. 100 eiro prasīja. Tā kā man nav tās klientu bāzes, tad man ienākumi sākumā nav tādi, un tad es atradu grāmatvedi, ar kuru es joprojām pašlaik esmu, un mēs nolēmām, ka mēs sāksim ar vispārējo režīmu sākumā. Kas man patika vispārējā sistēmā, ir tas, ka, protams, tev kā saimnieciskās darbības veicējam ir kaut kādas izmaksas. Piemēram, es nedzīvoju Jelgavā, es tātad braukāju, tad tā ir degviela, tā ir īre, kancelejas preces. Man patīk tas, ka tu vari to norakstīt un nav tā, ka tu visu naudu iepriekš zaudē, bet tev tā atnāk atpakaļ. Tas bija ļoti labi. Bet atkal otra puse ir, ka tev ir jākrāj čeki. Ja tev nav čeka, tev nav pierādījumu, ka tu to esi tērējis. Man ir bijis tā, ka es, iebraucot benzīntankā, sāku uzpildi un aizmirstu piespiest pogu, izdrukāt čeku," stāstīja Paula.

No 1. janvāra Paula Stepīte ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja.

"Kas mani pārliecināja kļūt par MUN maksātāju, bija trīs lietas. Pirmā lieta ir tas, ka nav jākrāj čeki. Otrā lieta – izdevumu sekošana līdzi ir ļoti svarīga un, kaut man ļoti patīk mana grāmatvede, man atkritīs viņas maksājumi.

Es varēšu pati ievadīt, kādi būs mani ienākumi un kādi būs mani izdevumi. Un trešais iemesls, kas mani visvairāk pārliecināja, bija tas, ka es varēšu izsekot līdzi saviem ienākumiem un izdevumiem. Vispārējā mani ļoti arī mulsina tādā ziņā, ka tu nodod savus čekus, katram čekam ir kaut kāda procentu likme, ko tu atgūsti atpakaļ. Bet es kā vienkārša, parasta persona nevaru tam visam izsekot līdzi. Piemēram, ja man ir ienākumi augstāki nekā minimālā alga, tad man ir 31%, ja alga ir mazāka, tad ir 10% un es nezinu, cik es tieši ieguvu, cik procenti man ir jāmaksā, cik no katra čeka es iegūstu atpakaļ naudu, tāpēc es nevaru izsekot tam visam līdzi. Bet tagad ar šo mikrouzņēmumu no saviem ieņēmumiem es konkrētu summu atdod valstij, un tad pārējais paliek man, un es varu izsekot tam līdzi."

Grāmatvedes Aļonas stāsts

Aļona Irmeja 18 gadus sniedz grāmatvedības pakalpojumus, un viņas birojā pārsteidz gleznas, ko viņa zīmējusi. "Grāmatvedība ir ļoti radoša nozare. Man ir gan gleznošana – re, kur pērles, trīs gadus gleznu ar pērlītēm liku."

Saruna turpinās par to, ka pašnodarbinātiem cilvēkiem ir grūti saprast, kādu nodokļu režīmu izvēlēties.

"To situāciju apgrūtināja tad, kad Valsts ieņēmumu dienests savas filiāles samazināja skaita ziņā.

Piemēram, Dobelē cilvēkiem nav iespējas uz vietas aiziet un pajautāt – es, piemēram, tagad adīšu cimdus, es viņus pārdošu, kāds nodoklis man jāmaksā?

Pati dzirdēju no cilvēkiem atsauksmes, ka, tiklīdz tās nodaļas bija ciet, cilvēki tā kā strupceļā nonāca, un, piemēram, nemācēšu pateikt, kā tagad ir, bet, piemēram, vasarā tepat arī Jelgavā Valsts ieņēmumu dienests strādāja pēc pieraksta un pierakstīju pēc 3, 4, 5 mēnešiem. Tad cilvēkam ir jāgaida. Ko es esmu secinājusi un redzējusi, ka gados jauni cilvēki mēģina izprast nodokļu sistēmu paši un tad jau, ja meklē konsultantu, viņi atnāk jau ar gataviem jautājumiem, bet, ja jau ir cilvēki ap 40, tad viņi paši pat nemēģina izprast to sistēmu, viņi nāk un meklē palīdzību un konsultāciju."

Aļona pati strādā gan SIA, gan maksā mikrouzņēmumu nodokli.

"Nav jākārto man grāmatvedība kā pašnodarbinātai personai. Tas ļoti svarīgi. Pa mēnesi es cilvēkiem, kam esmu sniegusi pakalpojumus, izrakstu rēķinu. Viņi man uz rēķinu pamata kontā ieskaita naudu. Šim mērķim man ir atvērts atsevišķs bankas konts, tas nav kopīgs ar personīgiem ienākumiem. Es mēneša beigās paskatos, cik man ienākušas summas, tos 25 procentus es mēneša beigās aizskaitu valstij un to starpību aizskaitu uz savu privāto kontu. Viss. Tā ir mana grāmatvedība un godīgi nomaksāti nodokļi."

VID dati liecina, ka pērn mikrouzņēmumu nodokļa režīmu visvairāk izmantoja individuālie pakalpojumu sniedzēji, frizieri un skaistumkopšanas nozares pārstāvji, kurjeri, mežsaimniecībā un mežistrādē nodarbinātie, tulki un grāmatveži. Pērn mikrouzņēmumu nodokli Latvijā maksāja 10 832 iedzīvotāji. Lielākā daļa – vairāk nekā 6000 bija Rīgas plānošanas reģionā, Zemgales plānošanas reģionā – 836.

"Tajos reģionos, kur ir daudz rūpnīcu, tur cilvēki retāk kļūst par pašnodarbinātām personām vai uzņēmējiem. Zemgalē ļoti daudzas zemnieku saimniecības un zemnieku saimniecības neizvēlas šo nodokli, tā jau ir ražošana. Ja viņi ir pašnodarbinātie, tad viņi izvēlas iedzīvotāju ienākuma nodokli maksāt," sacīja Irmeja.

No šā gada jauna kārtība

No šī gada 1. janvāra mikrouzņēmumu nodoklim ir tikai viena likme – 25%. Līdz šim 25% maksāja, ja uzņēmuma apgrozījums bija līdz 25 000 eiro gadā. Ja lielāks, tad bija jāmaksā 40%.

"Tas MUN ir izdevīgs visiem tiem, kam ir nelieli izdevumi un tagad nav jābaidās arī, ja ir pamatdarbs, ka tur palielināsies nodokļi," klāstīja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Inguna Leibus. 

"Šī MUN likme varētu būt piemērota arī autoratlīdzību saņēmējiem, jo autoratlīdzības saņem pārsvarā cilvēki ar mākslinieciskām dotībām, varbūt, kas nav tik ļoti iedziļinājušies nodokļu aprēķinos.

Lai maksimāli vienkāršotu, tad arī šī viena likme dod iespēju autoram no visa, kas ienāk kontā, ceturto daļu jeb 25% pārskaitīt valsts budžetā. Un, samaksājot MUN, faktiski tiek samaksāti divi nodokļi.

80% no samaksātā MUN aiziet kā cilvēka sociālā apdrošināšana. Tātad viņam gan stāžs krāsies, gan maternitātes un slimības apdrošinājumam, gan arī pensiju apdrošinājumam. MUN gadījumā – jo vairāk samaksā MUN, jo labāka ir sociālā apdrošināšana."

Ilze Ziediņa pirms trim gadiem sāka audzēt lavandas Aizkraukles novada Vietalvas pagastā. Ilze no lavandām gan gatavo eļļu, gan tās pievieno dzērienam. "Tas ir smaržas maisiņš. Ir doma taisīt lavandu spilvenus, bet nevar pārāk daudz tos ziedus likt, lai nesareibinātu, jo citiem galva sāp."

Latvijas Radio ar Ilzi tikās viņas pamata darba vietā, jo lavandu audzēšana vismaz pagaidām nenes ienākumus visu gadu. Tagad Ilzes uzņēmums ir SIA, bet sākumā viņa maksāja mikrouzņēmumu nodokli 15% apmērā.

"VID sistēmā ik pēc ceturkšņa ir jādod atskaites, tāpat mēs sākumā ar kvītīm vairāk darbojāmies nekā ar norēķiniem kontā. Arī kvītis bija katru ceturksni jāreģistrē, tad bija jāveido gada pārskats un tad deklarācija jānodod. Tik daudz es varēju izdarīt pati. Vēl viena būtiska lieta bija tā, ka es nevarēju būt darba ņēmēja nekur citur. Ja fiziska persona, saimnieciskās darbības veicēja ir ieguvusi tiesības maksāt MUN, tad tu kļūsti par mikrouzņēmuma īpašnieku un līdz ar to tev ir darba grāmatiņa šeit, bet tu nevari būt darba ņēmējs un ielikt savu darba grāmatiņu citā uzņēmumā. Šis bija viens no iemesliem, kāpēc mēs vēlējāmies atteikties, jo es atradu ļoti labu darbu, lai es varu šo mazo uzņēmumu barot un izmantot visus savus līdzekļus tur."

No šī gada gan šī norma ir labota un pašnodarbinātie, kas apvieno savu mazo biznesu ar algotu darbu, var iesniegt darba vietā algas nodokļa grāmatiņas, nezaudējot atvieglojumus par apgādībā esošām personām un neapliekamo minimumu.

Nodokļa maksātāju skaits pamazām sarucis

Pēc VID datiem, visvairāk mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju Latvijā bija 2016. gadā – vairāk nekā 56 000, pēc tam skaits pakāpeniski samazinājās, pērn šo nodokļu režīmu izvēlējās gandrīz 11 000 pašnodarbināto.

Saeimā opozīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāts Artūrs Butāns uzskata, ka nodokļa likmei vajadzēja būt mazākai. "Būtībā mēs redzam, ka to MUN maksātāju skaits ir pēdējos gados sarucis, līdz ar to, mūsuprāt, 18 vai kaut vai 20% būtu normāls kompromiss, kam mēs būtu piekrituši. Bet redzam, ka šobrīd tas 25% slieksnis vairāk skubina cilvēkus atteikties no šī režīma un, visticamāk, iet ēnu ekonomikā vai pat pārtraukt savu saimniecisko darbību. Vēl jāņem vērā tas, ko Finanšu ministrija teica, ka bijuši gadījumi, kad kāds negodprātīgi izmantojis šo režīmu. Es domāju, ka tos gadījumus var atlasīt, var minēt, kurās nozarēs nedrīkst būt šis MUN režīms, bet tādēļ uzspiest nekonkurētspējīgu likmi visiem pārējiem, mūsuprāt, nebija tas labākais risinājums."

Grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja Irmeja mikrouzņēmumu nodokļa likmi 25% apmērā vērtēja pozitīvi. "Tie iepriekšējie, kas bija 40, tas gan bija par daudz. Ja sniedz, pieņemsim, pakalpojumus, piemēram, saņem 1000 eiro un 40% ir jāatdod valstij un 60% paliek man, no kura vēl telpu noma jāsamaksā, tad kas beigās paliek man? Tie 25%, es teiktu, gan jau es un pārējie vēlētos zemāku likmi, bet man liekas, ka tā likme ir ļoti godīga, ja salīdzina, piemēram, SIA no peļņas maksā 25%. Un, otrkārt, man patīk, ka no tiem 25% tie 80% tiek novirzīti sociālajai apdrošināšanai.

Latvijā lielo uzņēmumu ir maz, Latvijas uzņēmējdarbības vide sastāv no mikro un mazajiem uzņēmējiem, un viņiem ir jārada tāda nodokļu sistēma, kuru viņi izprot, un tad arī viņi maksā tos nodokļus."

Bet Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Leibus kā labu piemēru minēja Igauniju.

"Es uzskatu, ka igauņi ļoti gudri rīkojās, ilgi domāja, kā ieviest šo nodokli. Un tad, kad viņi beidzot uz to aizgāja, tad viņi uzreiz ieviesa 20% likmi. To var maksāt tikai tāds pašnodarbinātais, kas sniedz savu pakalpojumu fiziskām personām, Bet, ja tāds MUN maksātājs sniedz pakalpojumu uzņēmumam, tad uzņēmums papildus maksā nodokli 20%. Kāpēc? Jo drusciņ bažījos par to, ka atkal uzņēmumi varētu izmantot šo nodokli un vairāk pirkt pakalpojumus no MUN maksātājiem, jo tas noteikti būs lētāk, nekā algot darbiniekus. Tā ir problēma visā Eiropā un vēl plašāk, tam pat ir termins "viltus pašnodarbinātība", kad faktiski darba attiecības tiek aizvietotas ar pašnodarbināto. MUN ir vairāk piemērots tiem, kas sniedz pakalpojumus jeb tiem, kam ir mazi izdevumi. Mums vajadzētu domāt par tiem pašnodarbinātajiem, kas kaut kādu nelielu ražošanu ir uzsākuši, kur ir lielāki izdevumi. Arī viņiem vajadzētu vienkāršot nodokļus. Mums vajadzētu darīt visu, lai tas pašnodarbinātais pats tiek galā ar saviem nodokļiem.

Jo vienkāršāki ir nodokļi, jo cilvēki viņus labprātāk maksā, un tad viņš var mierīgi gulēt un domāt par savu biznesu, bet nedomāt, kā paslēpt nodokļus."

Skaidrs, ka valstī ir nepieciešami vienkārši nodokļu maksāšanas režīmi, lai pašnodarbinātie, mājražotāji un amatnieki, kuru ienākumi nav lieli, varētu samaksāt nodokļus vienkārši un ērti, nealgojot grāmatvežus. Bet no VID mikrouzņēmumu pārstāvji gaida, ka katra kļūda netiks uzskatīta par krāpšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti