Pašlaik vispārējais valdības parāds sasniedz aptuveni 17 miljardus eiro jeb 40% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Latvijas valsts parāds joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienības un eiro zonas dalībvalstu vidū. "Un arī kredītreitinga aģentūras, kas novērtē Latvijas kā aizņēmēja kredītspēju, atzīmē, ka mūsu parāds ir mērens," sacīja Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Jānis Rozenbergs.
Valsts kase precizēja informāciju par nākamā gada aizņēmumu un valsts parāda apjoma pieaugumu.
Šāds novērtējums ļauj Latvijai aizņemties līdzekļus un pārfinansēt parādu par samērā izdevīgām likmēm. Arī nākamgad Latvija plāno valsts parādu nevis samazināt, bet palielināt un kopumā aizņemsies papildu apmēram trīs miljardus eiro. Daļa no šiem aizņemtajiem līdzekļiem tiks izmantoti iepriekšējos gados uzņemto parādsaistību dzēšanai 1,7 miljarda eiro apmērā, līdz ar to neradot ietekmi uz kopējo valsts parāda apjomu. Līdz ar to
2024. gadā prognozēts valsts parāds pieaugums par aptuveni 1,4 miljardiem eiro, sasniedzot 18,6 miljardus eiro jeb 41% no IKP.
"Gan budžeta deficīta finansēšanai, gan iepriekšējo gadu uzņemto parādsaistību pārfinansēšanai, gan arī mēs izsniedzam valsts aizdevumus pašvaldībām, pašvaldību kapitālsabiedrībām, valsts kapitālsabiedrībām, ostām, augstskolām un tamlīdzīgi," pastāstīja Rozenbergs.
Valsts kases pārstāvis skaidroja – kamēr vien valsts budžetu plānos ar deficītu, tas būs jāfinansē aizņemoties. Arī nākamā gada budžets nebūs izņēmums, un valsts budžets plānots ar 2,8% deficītu.
Valsts naudu aizņemas gan starptautiskos, gan iekšējos finanšu tirgos.
"Kā arī mēs emitējam krājobligācijas, kas ir tieši domātas Latvijas iedzīvotājiem," sacīja Rozenbergs, norādot, ka no Latvijas iedzīvotāju puses pieprasījums pēc krājobligācijām aizvien palielinās. "Un jau šobrīd Latvijas iedzīvotāji krājobligācijās ieguldījuši gandrīz 250 miljonus eiro. Tas ir Latvijas valsts aizņēmumus, bet tikai no saviem iedzīvotājiem."
Labs kredītreitings un agresīvs kaimiņš
Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka, vērtējot šī gada valsts parāda apmēru un nākamā gada aizņemšanās ieceres, teica, ka vismaz pagaidām parāda apmērs ir samērīgs. "Tomēr Latvijā cilvēki bieži vien pārspīlē mūsu valsts parāda un budžeta deficīta riskus. Un tas laikam tāpēc, ka sakāmvārds "parāds nav brālis" ir ļoti dziļi iesakņojies mūsu zemapziņā. Mēs baidāmies no parāda," sacīja Šteinbuka.
Viņasprāt, bailēm nav pamata. Turklāt savlaicīga parāda un procentu atmaksa liecina par valsts maksātspēju, un Latvijai šajā ziņā veicas samērā teicami.
"Principā Latvijai reitingu aģentūrās ir ļoti augsti reitingi. Tas ir ļoti nozīmīgi, jo palīdz mums aizņemties par saprotamu cenu, jo uzticība ir liela," sacīja Šteinbuka.
Bet ir viens slikts faktors – Latvijas ģeopolitiskā lokācija un agresīvais kaimiņš Krievija. Tas finanšu tirgos nevairo pozitīvas cerības un uzticību.
"Tas ir viens no faktoriem, kāpēc, neskatoties uz ļoti labvēlīgiem reitingiem, mēs nevaram aizņemties lēti. Turklāt šī brīža situācija ir ne pārāk labvēlīga ierobežojošās monetārās politikas dēļ, kas, protams, arī ir sadārdzinājis esošā parāda apkalpošanu," skaidroja Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja.
Ar aizņēmumu trāpīt īstajā brīdī
Faktu, ka Latvijai par aizņemto naudu jāmaksā vairāk, akcentēja arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis sakot – tas, ka valsts parāds apjoms aug, nav izteikti pozitīva tendence. Tomēr negatīvu ažiotāžu celt ir lieki, kamēr vien valsts parāds nepieaug strauji.
Kā vērtēt Valsts kases plānu nākamgad finanšu tirgos aizņemties papildus trīs miljardus eiro? "Apjoms ir gana nozīmīgs. Var izdoties arī diezgan būtiski ietaupīt, ja tiks pareizāk izmantoti tie mirkļi, kad šo finansējumu piesaistīt," sacīja Gašpuitis.
Ekonomists skaidroja, ka nākamgad būs svarīgi trāpīt īstajā brīdī, kad valstij aizņemties finanšu tirgos, jo tuvākajā laikā naudas cena būs aizvien augsta, bet tas nākamgad mainīsies. "Visdrīzāk, ka nākamā gada otrajā pusē naudas izmaksas būs lētākas, un tas nozīmē to, ka mēneša starpība var nozīmēt būtiskus ietaupījumus, kad, kur un kā to darīt," sacīja Gašpuitis.
Līdz ar to valsts kasei nākamgad būs rūpīgi jāpieņem lēmumi, kad aizņemties, lai valsts parāda apkalpošana maksātu pēc iespējas mazāk.
