Likuma mērķis ir nodrošināt drošu preču piegādes un pakalpojumu sniegšanu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). Ar Aizsardzības industrijas likumprojektu plānots noteikt jaunu aizsardzības nozares un aizsardzības industrijas sadarbības veidu – stratēģisko partnerību, kā arī piegādes drošības tiesisko ietvaru.
AM sagatavotajā likumprojektā teikts, ka nacionālās aizsardzības industrijas attīstība un darbība šobrīd norit apstākļos, kuros daudziem tās dalībniekiem dažādu iemeslu dēļ ir būtiski ierobežota vai pat pilnībā neiespējama piekļuve standartizētiem finanšu nozares pakalpojumiem.
Tas rada ievērojamus šķēršļus straujākām investīcijām valsts aizsardzībai noderīgu produktu pētniecībā un izstrādē, ražošanā, ražošanai nepieciešamo izejmateriālu sagādē un uzglabāšanā, kā arī ieguldījumiem industrijas darbības drošībā.
Līdz ar to aizsardzības nozarei ir nepieciešams likumdevēja pilnvarojums papildus jaunu finanšu investīciju piesaistes mehānismu izveidei vai iespējamai ieviešanai arī aizsardzības nozares mijiedarbībā ar nacionālo aizsardzības industriju.
AM sagatavotajā likumprojektā teikts, ka uzņēmumu interese un iesaiste komercdarbībai aizsardzības industrijas ietvaros kopš 2018. gada ir dubultojusies.
Kā Latvijas Radio pastāstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts"), likumprojekts ir gaidīts vismaz četrus gadus un attieksies arī uz iekšlietu dienestu un citu operatīvo institūciju vajadzībām:
"Tas veidots, lai dotu likumisko iespēju attīstīt militāro industriju šeit Latvijā, un mēs paši varētu turpināt ražot.
Tas jau notiek, bet nebija likumiskās bāzes. Papildu secinājumi vēl gūti pandēmijas laikā, kad dažādas piegāžu ķēdes tika pārtrauktas un mainītas. No tā izrietēja lēmums par stratēģisko degvielas rezervju uzglabāšanu pašu valstī.
Iespējams, šis Aizsardzības industrijas likums ļaus daudz straujāk attīstīties ražošanai ne tikai Latvijas armijas vajadzībām. Ir daudz dažādu lietu zem šī klāstera, ko var piegādāt gan robežsargiem, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un citiem."
AM izsniegto licenču skaits komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm pieaudzis no 30 licencēm 2018. gada sākumā līdz 68 aktīvām licencēm 2022. gada aprīlī. Turklāt licences aizvien vairāk saņem tieši ražošanas uzņēmumi, tostarp tādi, kas attīsta un izgatavo izteikti militāram lietojumam paredzētu produkciju un tās sastāvdaļas, piemēram, bruņojuma, bezpilota sistēmu, kaujas tehnikas, sakaru un citās jomās.
Vienlaicīgi būtiski ir audzis ar aizsardzības nozares finansiālu atbalstu un tehnisku iesaisti uzsāktu militāras vai divējādas nozīmes produktu pētniecības un izstrādes projektu skaits.
AM sagatavotais likumprojekts paredz AM tiesības slēgt stratēģiskās partnerības līgumus ar Latvijas Republikā reģistrētām kapitālsabiedrībām, kuras ir licencētas komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm vai ir saņēmušas militārā ražotāja sertifikātu.
Vienlaikus likumprojekts paredz arī jaunas AM kapitālsabiedrības dibināšanu vai līdzdalības iegūšanu esošā kapitālsabiedrībā, kas sniegs valsts drošībai stratēģiski svarīgus pakalpojumus un atsevišķu preču piegādes.
Tāpat AM tiks pilnvarota izvērtēt piegādes drošības ietekmes faktorus, nodrošinot to izpildes kontroli un veicinot NBS nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu un pakalpojumu piegādes drošību.
Likumprojekts tiek virzīts vienlaikus ar likumprojektu "Grozījumi Mobilizācijas likumā" un "Grozījums Nacionālās drošības likumā", paredzot ar industrijas attīstības atbalstu un piegādes drošību saistīto jautājumu pārcelšanu uz Aizsardzības industrijas likumu.
Valsts kancelejai uzdots sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā. Paredzēts, ka likumprojekts spēkā varētu stāties no šī gada 1. septembra.
KONTEKSTS:
Krievijas izraisītā kara Ukrainā dēļ 2022. gada jūlijā Aizsardzības ministrija nāca klajā ar piedāvājumu dibināt jaunu valsts kapitālsabiedrību, lai nodrošinātu un kontrolētu stratēģiski svarīgo preču ražošanu. Kā norādīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija, šāda kapitālsabiedrība palīdzētu attīstīties privātajiem aizsardzības nozares uzņēmumiem.
Latvijā tiek ražotas dažādas komponentes, kas vēlāk izmantojamas militāru produktu izgatavošanai. Tāpat tiek ražoti gatavi produkti, piemēram, droni, optikas sistēmas, ekipējums, munīcija, kā arī sniegti dažādi pakalpojumi kiberdrošības, programmēšanas, mākslīgā intelekta, piemēram, videoredzes, un citās jomās.
Arī NATO dalībvalstu līderi samitā Viļņā vienojušies, ka nepieciešams pastiprināt NATO austrumu flanga aizsardzību, tādēļ tiks veikti pasākumi arī Baltijas valstu drošības stiprināšanai.
