ĪSUMĀ:
- Lauksaimniecības nozare šogad dažādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ zaudējusi 412 miljonus eiro.
- EK iedalīja Latvijai nepilnus 7 miljonus eiro, Zemkopības ministrija cer uz papildu valsts atbalstu lauksaimniekiem.
- Ilgstošais sausums īpaši nelabvēlīgi ietekmējis lopkopību.
- Augļkopībā salnās un krusā cietuši 23% platību.
- Privātos mežos bojāgājušo audžu apjoms 2023. gadā sasniedz 2600 hektāru.
- Trīs lauksaimniecības nozarēs prognozētie ekonomiskie zaudējumi šogad pārsniedz 20% no 2022. gada izlaides vērtības.
ZM norāda, ka kritiskā situācija apdraud lauksaimniecības produktu ražošanas nozares uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju un turpmāku pastāvēšanu.
Šī gada vasarā Eiropas Komisija (EK) Latvijai piešķīra Eiropas Savienības ārkārtas atbalstu lauksaimniekiem 6,8 miljonu eiro apmērā ar iespēju piešķirt papildu valsts atbalstu, nepārsniedzot 200% no piešķirtās summas.
Kā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts"), ar lēmumu par kopējo finansējuma summu lauksaimnieku atbalstam nedrīkst kavēties, jo "šie 6 miljoni ir jāsadala un līdz septembra beigām EK jāinformē, kur mēs tos ieguldām, pretējā gadījumā arī tos mēs varam pazaudēt."
Ministrs norādīja, ka, viņaprāt, papildu finansējumu lauksaimniekiem varētu rast no valsts budžeta sadaļas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
"Mēs divreiz mēnesī dalām naudu no šīs sadaļas visam paredzamajam," pauda Šmits.
Zemkopības ministrs uzsvēra, ka par papildu naudas piešķiršanu lauksaimniekiem no valsts budžeta varētu lemt arī nākamā valdība, tomēr EK atbilde par to, kāda apjoma nauda tiks piešķirta lauksaimnieku atbalstam, esot jāsniedz līdz septembra beigām.
Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta vadītājs Aleksis Jarockis norādīja, ka valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā ir rasts 47 miljonu eiro papildu finansējums Zemkopības ministrijai 2024. gadā. ZM septembrī aicināta novirzīt šo finansējumu lauksaimniecības un lauku attīstībai.
Tikmēr informatīvajā ziņojumā ZM noteikusi nelabvēlīgās tirgus un klimatiskās situācijas visvairāk skartās nozares Latvijā, kurās lauksaimniekiem būs iespēja saņemt ES ārkārtas atbalstu.
Neatgriezeniskas sekas visās nozarēs, īpaši – mājlopu audzētavās
Ilgstošais un ekstrēmais sausums, kas valsti piemeklēja no aprīļa līdz jūnijam, radījis neatgriezeniskas un nopietnas sekas visām lauksaimniecības nozarēm, īpaši ganāmo mājlopu audzēšanā un piena lopkopībā, norādīja ZM.
Būtiski ir pieaugušas lopbarības izmaksas, un pēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) datiem
gaļas liellopu nozarē lopbarības izmaksas veido 71% no kopējām saimniecības izmaksām, bet piena lopkopībā – 26 %.
Gaļas lopkopības nozari pārstāvošās biedrības "Gaļas liellopu audzētāju biedrība" sniegtā informācija liecina, ka šī gada augustā gaļas liellopu audzētāji ir spējuši sagatavot barību tikai 40% apjomā no vajadzīgā daudzuma. "Tas liecina, ka pārējā nepieciešamā lopbarība būs jāiepērk par augstajām cenām, kuras noteiks ierobežota produkcijas pieejamība," pauda ZM.
Augļkopībā cietuši 23% platību
No salnas postījumiem šī gada pavasarī ievērojami cieta Latvijas augļkopji. ZM dati liecina, ka cietuši augļudārzi visos Latvijas reģionos.
Latvijas Lauku konsultāciju centrs (LLKC) un Valsts augu aizsardzības dienests pēc apsekošanas secinājuši, ka cietušas 284 saimniecības un 2413 hektāri augļkopības platību, kas aizņem 23% no kopumā deklarētajām augļkopības platībām.
LLKC aprēķinātie zaudējumi kopā augļu un ogu nozarē veido 8,8 miljonus eiro.
Mežus posta ne tikai vētras
Arī mežam un mežu apsaimniekošanai 2023. gads iezīmējas ar ievērojamiem sausuma bojājumiem meža stādījumiem pavasarī, egļu astoņzobu mizgrauža bojātām un iznīcinātām egļu audzēm, kā arī vētras nopostītām un bojātām mežaudzēm skartajās teritorijās.
Pēc Latvijas Meža īpašnieku biedrības aplēsēm, privātā meža īpašniekiem sausuma dēļ iznīkuši vismaz 500 hektāru stādīto mežaudžu.
Savukārt egļu astoņzobu mizgraužu radīto bojājumu dēļ jau pērn privātajos mežos sanitārajās kailcirtēs izcirsti 1200 hektāri, un līdzīga situācija prognozējama arī šogad, liecina Valsts meža dienesta dati.
"Lai gan bojāgājušo mežaudžu platības vēl tiek precizētas, jau
šībrīža aplēses rāda, ka privātos mežos bojāgājušo audžu apjoms 2023. gadā sasniedz 2600 hektāru," pausts ziņojumā.
ZM norādījusi, ka Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.–2027. gadam privāto mežu īpašniekiem paredzēts viena miljona eiro atbalsts mežaudžu atjaunošanai, bet šis finansējums dod iespēju atjaunot ap 1000 hektāru mežaudžu.
"Tas nozīmē, ka pasākuma finansējumu nepieciešams palielināt līdz 3 miljoniem eiro, lai sniegtu atbalstu meža īpašniekiem dabas katastrofu radīto seku likvidēšanai, sākot ar 2024. gada pavasari," norādījusi ZM.
Pieprasa papildu valsts atbalstu
ZM ziņojumā teikts, ka, neparedzot papildu valsts atbalstu, lauksaimniecības produktus ražojošo saimniecību turpmākā pastāvēšana var tikt būtiski ietekmēta, ņemot vērā ilgstošo nelabvēlīgo situāciju, kādā atrodas lauksaimniecības produkcijas ražotāji.
"Tā kā Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija, Vācija un Čehija ir iecerējusi izmantot papildu valsts atbalstu, tad
Latvijas lauksaimniecības produktu ražotāji cietīs no nelīdzvērtīgas konkurences Baltijas jūras reģionā," norādījusi ZM, skaidrojot, ka ārkārtas atbalsts ir jāizmaksā līdz 2024. gada 31. janvārim.
Pamatojoties uz pieejamiem datiem, Zemkopības ministrija aprēķinājusi zaudējumus un prognozējusi piešķiramā atbalsta lielumu katrai lauksaimniecības nozarei.
Kopējie lauksaimniecības nozares ekonomiskie zaudējumi 2023. gadā veido 412 miljonus eiro.
Vislielākie zaudējumi ir piena lopkopības (129 miljoni eiro) un graudkopības (106 miljoni eiro) nozarēm. Tām seko ganāmo mājlopu (84 miljoni eiro), lopbarības kultūru (56 miljoni eiro), rapša (20 miljoni eiro), augļu un ogu (11 miljoni eiro) un kartupeļu (2 miljoni eiro) audzēšanas nozares.
Savukārt, salīdzinot ar 2022. gada izlaides rādītājiem, vislielākie ekonomiskie zaudējumi ir ganāmo mājlopu audzēšanas, piena lopkopības un augļu un ogu nozarēs.
Šīm nozarēm prognozētie ekonomiskie zaudējumi 2023. gadā pārsniedz 20% no 2022. gada izlaides vērtības.
Arī graudaugu, rapša un kartupeļu audzēšanas nozare cieš ekonomiskos zaudējumus, ko ir radījuši vairāku ekonomisko un klimatisko apstākļu kopums 2023. gadā.
Tādējādi ES un valsts ārkārtas atbalsts būtu jānovirza tieši šīm – augļu un ogu, ganāmo mājlopu (liellopu, aitu, kazu un zirgu), piena lopkopības, graudaugu, rapša un kartupeļu audzēšanas – nozarēm, norādījusi ZM.
Valdībā vienojas par konceptuālu atbalstu
Valdības sēdē Šmits norādīja, ka lauksaimnieku organizācijas piekritušas novirzīt salnu postījumiem pusi jeb 3,4 miljonus no EK piešķirtā finansējuma, jo salnu postījumus apdrošināšana nesedz. Savukārt atlikušos 3,4 miljonus varētu novirzīt uz "Altum" aizdevumu programmu, jo, kā norādīja Šmits, ne visi lauksaimnieki var paņemt kredītu komercbankā.
"Pārējām apakšnozarēm var nodrošināt pašu svarīgāko, kas šobrīd vajadzīgs – naudas apgrozījumu, naudas pieejamību nevis, lai kompensētu zaudējumus, bet nākamgad varētu nodrošināt laukus un sējumus," sacīja ministrs.
Vienlaikus ministrs valdības sēdē rosināja piešķirt valstij 13 miljonus ZM, lai sniegtu signālu EK, "ka mēs izmantojam iespēju līdzsubsidēt šo piešķīrumu, kā to izmanto citas valstis".
Valdība nonāca pie vienošanās konceptuāli atbalstīt ZM ieceri novirzīt papildu valsts līdzfinansējumu EK piešķirtajai atbalsta summai, veidojot budžetu 2024. gadam.
