Eiropas Centrālās bankas (ECB) politika, inflācijas mazināšanas nolūkā ceļot procentlikmes, ietekmējusi kredītņēmējus Latvijā, lielā mērā tos, kuriem ir mājokļa kredīts.
Kā liecina Latvijas Bankas analīze, ap 70% šo kredītņēmēju ikmēneša maksājumi pieauguši vidēji par 90 eiro mēnesī, kas nav uzskatāma par ļoti lielu summu.
Taču 13% mājsaimniecību, kuras aizņēmušās no bankām un izjūt arī inflācijas slogu, kļuvušas finansiāli ievainojamākas – galvenokārt tad, ja kredīti ir salīdzinoši lieli un ņemti pēdējos trīs gados, kā arī tad, ja ģimenē ir vairāk bērnu vai arī kāds no pieaugušajiem nestrādā.
Ja Saeima nesteigsies izdomāt veidu, kā grūtībās nonākušos kredītņēmējus atbalstīt, tie Latviju pametīs, tā savukārt deputātus brīdināja Latvijas Kredītņēmēju asociācijas vadītājs Jānis Āboliņš.
"Pie kā mēs nonāksim? Cilvēki jau runā, ka pēc 3–5 mēnešiem – tad, kad nāks lielie komunālo pakalpojumu maksājumi, viņiem būs jāatlaiž darbinieki. Cilvēki nevarēs nopelnīt, cilvēkus atlaidīs no darba, un diemžēl Latvijā visbiežākais protesta veids ir čemodāni, lidosta, un mēs braucam projām," sprieda Āboliņš.
Latvijas Banka uzskata, ka kredītņēmēju situācija Latvijā ir unikāla, jo nekur citur Eiropā neesot tik daudz kredītu ar mainīgu procentu likmi.
Citur izsniegti aizdevumi ar fiksētu likmi; tas nozīmē, ka procentlikmju svārstības absorbē pati banka, taču Latvijas komercbankas mērķtiecīgi veidojušās tādu aizdevumu politiku, lai kredīti ar fiksētu likmi būtu neizdevīgāki, norādīja Latvijas Bankas eksperts Uldis Rutkaste.
Komercbankas tomēr neesot atsaukušās Latvijas Bankas aicinājumam būt sociāli atbildīgām un pretimnākošām grūtībās nonākušajiem klientiem, tāpēc Latvijas centrālās bankas ieteiktā politika joprojām ir ieviest 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumu bankām, kas nākamgad valsts budžetā ļautu iegūt papildu 150 miljonus eiro.
Latvijas Bankas nostāja izraisīja diskusiju, piemēram, opozīcijas deputāts no partijas "Latvija pirmajā vietā" Ainārs Šlesers aicināja atlaist Latvijas Bankas vadību, ja tā ir tik nevarīga.
"Tas, ka Eiropas [Centrālā banka] paziņo kaut kādus nosacījumus... Kur ir mūsu nacionālās intereses, kāpēc mēs neaizstāvam Latvijas pozīciju?
Mums ir svarīgi to viedokli noformulēt šeit, Tautsaimniecības komisijā, un nostāties nacionālā biznesa interesēs, tai skaitā arī to cilvēku interesēs, kas ir ņēmuši šos kredītus – hipotekāros un tā tālāk. Pašreiz vienkārši tas viss tiek runāts: atņemsim naudu bagātajiem un atdosim nabagajiem. Ar to mēs tiešām stimulēsim tikai aizbraukšanu no šīs valsts," pauda Šlesers.
Deputāts Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta" savukārt aicina kredītņēmēju atbalstam izmantot no plānotā banku uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājuma iegūto naudu; viņaprāt, to varētu likt lietā ne vien pabalstos, bet arī energoefektivitātes uzlabošanai.
"Paņemam šo nodevu no bankām un tieši stimulējam [māju] siltināšanu. Jo tur automātiski ir efekts – par 30% kritīsies rēķins par siltumu. Un otrs, mēs automātiski audzējam vērtību šim īpašumam, jo tas ir modernāks un labāks," norādīja Kulbergs.
Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre savukārt aizrādīja, ka kredītņēmēju situācija ir atšķirīga, visiem nederēšot vienas zāles, tāpēc viņa aicināja grūtībās nonākušos vērsties pie sava aizdevēja un meklēt individuālus risinājumus.
Deputāti lēma aicināt valdību un par komercbanku uzraudzību atbildīgo Latvijas Banku meklēt risinājumus, kā mazināt šī kāpuma ietekmi.
Sēdē izskanēja, ka ir jāturpina sarunas ar komercbankām par kopējās likmes nepalielināšanu, jābūt atvieglotākai banku klientu pārejai uz citu banku ar saviem kredītiem, kā arī iespējai prasīt bankai mainīt kreditēšanas līguma nosacījumus, nepiemērojot maksu par līguma izmaiņām.
