Janvārī Latvija eksportēja preces 1,64 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,6 miljardiem eiro, un
tā ir zemākā importa vērtība kopš 2021. gada aprīļa.
Importa vērtības kritumu šajā janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, visvairāk ietekmēja minerālproduktu importa kritums.
2024. gada janvārī eksporta kopapjomā lielāko īpatsvaru veidoja koks, tā izstrādājumi, kokogle (245,5 milj. eiro jeb 15% no eksporta kopapjoma) un minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti (181,2 milj. eiro jeb 11,1%).
Salīdzinājumā ar 2023. gada janvāri ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 46,8% līdz 50,6%. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro, nevis to fizisko daudzumu.
Sākot ar datiem par 2024. gadu, Latvijas eksportā ieskaita datus par uzņēmumiem, kuri eksportējuši preces no Latvijas uz trešajām valstīm caur citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tajās noformējot eksporta muitas deklarācijas preču izvedumam uz trešajām valstīm. 2024. gada janvārī šo darījumu vērtība bija 2,91 miljoni eiro jeb 0,2% no kopējā eksporta.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2024. gada janvārī salīdzinājumā ar 2023. gada janvāri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 0,8% mazāka, bet importa – par 14,4%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 8,7%, bet importa samazinājās par 5,3%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri:
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 27,7 milj. eiro jeb 25%;
- augu valsts produktu eksports lielāks par 15 milj. eiro jeb 10,3%;
- minerālproduktu eksports mazāks par 26,5 milj. eiro jeb 12,4%;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 19,7 milj. eiro jeb 7,5%;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports mazāks par 14,8 milj. eiro jeb 5,7%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri:
- augu valsts produktu imports lielāks par 16,1 milj. eiro jeb 19,8%;
- minerālproduktu imports mazāks par 172,8 milj. eiro jeb 54,3%;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports mazāks par 72 milj. eiro jeb 18,4%;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles imports mazāks par 15 milj. eiro jeb 29%;
- parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 11,9 milj. eiro jeb 10%.
Janvārī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (19,2% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,8%), Vācija (6,2%) un Krievija (5,4%).
Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (20,9% no importa kopapjoma), Vācija (11,2%), Polija (10,9%) un Igaunija (8,2%).
Graudaugu produktu eksporta pieaugumu 2024. gada janvārī salīdzinājumā ar 2023. gada janvāri visvairāk ietekmēja kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 22,3 miljoniem eiro jeb 36,3%. Savukārt alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kritumu visvairāk ietekmēja viskija eksporta samazinājums par 5,1 miljoniem eiro jeb 24,7%.
Optisko ierīču un aparatūras importa kāpumu 2024. gada janvārī salīdzinājumā ar 2023. gada janvāri visvairāk ietekmēja ortopēdisko piederumu importa pieaugums par 2,9 miljoniem eiro jeb 82,7%.
Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu imports samazinājās, sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī importam par 162,5 miljoniem eiro jeb 97,4%.
2024. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 126 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 43 valstīm.
2024. gada janvārī salīdzinājumā ar 2023. gada janvāri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 1,2 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 1 procentpunktu. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,5 procentpunktiem, bet importā pieauga par 0,5 procentpunktiem.
2024. gada janvārī eksports uz Krieviju, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, pieauga par 3,3% un veidoja 87,8 miljonus eiro. Savukārt uz Baltkrieviju eksports samazinājās par 45,5% un bija 9,7 miljoni eiro, bet uz Ukrainu – par 40,6% un bija 21,2 miljoni eiro. Imports šajā periodā no Krievijas samazinājās par 7,4% un veidoja 56 miljonus eiro, no Baltkrievijas – par 3,2% un bija 14,6 miljoni eiro. Savukārt no Ukrainas imports pieauga par 17,6% un bija 24,5 miljoni eiro.
Eksporta pieaugumu uz Krieviju 2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, visvairāk ietekmēja tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksporta pieaugums par 7,3 miljoniem eiro jeb 95,2%. Savukārt eksporta samazinājumu uz Ukrainu galvenokārt ietekmēja minerālproduktu eksporta kritums par 9,5 miljoniem eiro jeb 84,9%, bet uz Baltkrieviju – optisko ierīču un aparatūras eksporta samazinājums par 3,6 miljoniem eiro jeb 92,6%.
2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, importa pieaugumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja augu valsts produktu importa pieaugums par 1,4 miljoniem eiro jeb 63, %. Savukārt importa samazinājumu no Krievijas visvairāk ietekmēja minerālproduktu importa kritums par 5,8 miljoniem eiro jeb 23,1%, bet no Baltkrievijas – mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu importa samazinājums par 1,5 miljoniem eiro jeb 72,8%.
Ekonomists: Ārējais tirdzniecības pieprasījums varētu augt gada otrajā pusē
Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs intervijā Latvijas Radio norādīja, ka lielais eksporta līmenis uz Krieviju ir ieilgusi problēma: "Krievija ilgstoši saglabājusies starp pieciem lielākajiem eksporta partneriem. Ja kara sākumā gaidījām, ka tam tā nevajadzētu būt, tad redzams, ka Krievija joprojām ir spītīgs eksporta partneris."
Mirošņikovs gan uzsvēra, ka lielākoties uz Krieviju tiek eksportētas luksusa preces, kas lielākoties nav ražotas Latvijā, arī alkohols, apģērbi un apavi. Šīs preces tiek ražotas Rietumeiropā, bet Latvija kalpo kā tranzīta posms, norādīja ekonomists.
Vienlaikus Mirošņikovs norādīja, ka būtu pārāk ātri pasludināt, ka Latvijas ārējās tirdzniecības zemākais punkts ir garām, jo Latvijas ārējās tirdzniecības lielākie partneri vēl negrasās strauji audzēt ekonomikas apmērus. Pieprasījums straujāk varētu augt ar gada otro pusi, prognozēja ekonomists.
Viņš nenoliedza, ka eksporta pieaugumu varētu būt veicinājis inflācijas kritums un cerības uz Eiropas Centrālās bankas procentlikmju samazinājumu.
"Inflācijai atkāpjoties, algu pieaugums ir visai straujš mums tuvākajās partnervalstīs. Patēriņš Eiropā varētu atgūties un arī pieprasījums pēc mūsu precēm," sacīja ekonomists, prognozējot, ka varētu atsākties aktīvāka būvniecība, radot pieprasījumu pēc dažādiem būvmateriāliem un kokmateriāliem, kas ir Latvijas niša. Viņš pauda, ka tas varētu notikt gada otrajā pusē.
