ĪSUMĀ:
- Pērn sarucis uz Krieviju un Baltkrieviju eksportējošo uzņēmumu skaits.
- Sarucis arī no Krievijas un Baltkrievijas importējošo uzņēmumu skaits.
- Pērn pieaudzis eksports uz Kirgizstānu, Uzbekistānu, Kazahstānu un citām NVS valstīm.
- Īpaši strauji palielinājies eksportējušo uzņēmumu skaits tirdzniecībā ar Kirgizstānu.
- Latvijas preču eksporta vērtība uz Krieviju samazinājusies.
- Pērn novembrī preču imports no Krievijas veidoja 2,8% no kopējā Latvijas importa apmēra.
Vienlaikus preces no Krievijas 2023. gada 11 mēnešos importēja 308 uzņēmumi, kas ir 4,1 reizi mazāk nekā 2022. gada 11 mēnešos, bet no Baltkrievijas – 232 uzņēmumi, kas ir samazinājums 2,5 reizes.
Statistikas pārvaldē norāda, ka 2022. gada 11 mēnešos eksportējošo uzņēmumu skaits uz Krieviju un Baltkrieviju bija attiecīgi 821 un 370, kamēr uzņēmumu skaits, kas importēja preces no šīm valstīm, 2022. gada 11 mēnešos bija attiecīgi 1262 un 582.
Tāpat statistikas pārvaldē atzīmē, ka eksportētāju un importētāju skaitā ir iekļauti visi uzņēmumi, kas atbilstoši preču ārējās tirdzniecības metodoloģijai ir veikuši eksporta un importa darījumus neatkarīgi no darījumu vērtības un darījuma veida – gan tiešā preču tirdzniecība, gan darījumi, kas paredz preču atgriešanu, kā arī atpakaļ nenosūtīto preču aizstāšanu, preču pārstrādi u.c. Kopējā skaitā ir iekļauti uzņēmumi neatkarīgi no darījumu skaita šajā periodā, piemēram, ja uzņēmums ir veicis darījumus vairākos mēnešos, tas kopējā perioda skaitā iekļauts tikai vienu reizi.
Pieaugusi preču tirdzniecība ar NVS valstīm
Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023. gada 11 mēnešos salīdzinājumā ar 2022. gada atbilstošo periodu būtiski pieaugusi preču ārējā tirdzniecība ar atsevišķām Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm.
Tostarp eksports uz Kirgizstānu pieaudzis par 33,8 miljoniem eiro jeb 2,7 reizes, uz Uzbekistānu – par 18,5 miljoniem eiro jeb 30%, bet uz Kazahstānu – par 10,3 miljoniem eiro jeb 9,9%.
Vienlaikus 2023. gada 11 mēnešos salīdzinājumā ar 2022. gada 11 mēnešiem imports no Uzbekistānas pieaudzis par 19,6 miljoniem eiro jeb 2,8 reizes, no Kazahstānas – par 14,7 miljoniem eiro jeb 24,6%, bet no Azerbaidžānas – par 2,5 miljoniem eiro jeb 75,5%.
2023. gada 11 mēnešos salīdzinājumā ar 2022. gada atbilstošo periodu pieaudzis arī eksportējošo un importējošo uzņēmumu skaits ar atsevišķām NVS valstīm. Īpaši strauji palielinājies eksportējušo uzņēmumu skaits tirdzniecībā ar Kirgizstānu – par 97 uzņēmumiem, bet importā lielākais pieaugums Uzbekistānai – par 21 uzņēmumu.
Sarukusi preču eksporta vērtība
Pērn novembrī Latvijas preču eksporta vērtība uz Krieviju salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri samazinājusies par 22,3%, veidojot 102,36 miljonus eiro, kamēr preču eksporta vērtība uz Baltkrieviju sarukusi par 17,6% – līdz 14,316 miljoniem eiro. Vienlaikus salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi – oktobri – Latvijas preču eksporta vērtība uz Krieviju sarukusi par 7,6%, kamēr preču eksporta vērtība uz Baltkrieviju pieaugusi par 19,3%.
2023. gada novembrī Latvijas preču eksports uz Krieviju veidoja 6,4% no kopējā eksporta apmēra, kamēr preču eksports uz Baltkrieviju veidoja 0,9% no kopējā eksporta apmēra.
No Krievijas importētas 54 miljonus eiro vērtas preces
Tajā pašā laikā no Krievijas preces novembrī importētas 54,4 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 32,6% mazāk nekā 2022. gada novembrī, bet par 33,1% vairāk nekā oktobrī, kamēr no Baltkrievijas preču importa vērtība veidoja 13,532 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi ir kritums par 26,4%, bet salīdzinājumā ar oktobri – par 9,9% mazāk.
Novembrī preču imports no Krievijas veidoja 2,8% no kopējā Latvijas importa apmēra, kamēr preču imports no Baltkrievijas veidoja 0,7% no kopējā importa apmēra.
Statistikas pārvaldē informē, ka eksporta samazinājumu uz Krieviju galvenokārt ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums par 13,3 miljoniem eiro jeb 68,8%, bet uz Baltkrieviju – optisko ierīču un aparatūras eksporta samazinājums par 2,1 miljonu eiro jeb 85,3%.
Savukārt importa samazinājumu no Krievijas attiecīgajā periodā galvenokārt ietekmēja minerālproduktu importa samazinājums par 14,6 miljoniem eiro jeb 36,4%, bet no Baltkrievijas – dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa kritums par 5,6 miljoniem eiro jeb 58,6%.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākšanas Ukrainā pret to ieviesta virkne sankciju. Kamēr sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras turpina tirdzniecību ar Krieviju. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar jauniem pasākumiem cer Eiropas Komisija.
Tikmēr iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti nepieciešamie desmit tūkstoši parakstu, lai iniciatīvu par nodokļa sloga palielināšanu uzņēmējiem, kas turpina sadarbību ar Krieviju, iesniegtu izskatīšanai Saeimā. Iniciatīvas mērķis ir panākt izmaiņas likumdošanā, lai visiem maksājumiem uz Krieviju tiktu palielināts ieturējuma nodoklis.
