Tāpat saskaņā ar institūta aplēsēm ES un citu rietumvalstu eksporta ierobežojumu dēļ Krievijai, salīdzinot ar pirmskara periodu, netiek piegādāta aptuveni trešdaļa no sankcijām pakļauto preču.
Institūta pētnieki norāda, ka Ķīna ir kļuvusi par alternatīvo sankcijām pakļauto preču izcelsmes valsti, piegādājot Krievijai 61% no to kopējā apjoma.
Savukārt 13% no sankcijām pakļauto preču Krievijā nonāk no Turcijas. Tāpat no Armēnijas Krievijā nonāk aptuveni 1% šo preču.
Institūta pētnieki norādīja, ka Ķīnas gadījumā eksporta pieaugums uz Krieviju vismaz daļēji skaidrojams ar vietējās ražošanas pieaugumu, savukārt Turcijas un Armēnijas gadījumā pēkšņs un straujš eksporta pieaugums rada aizdomas par sankciju apiešanu vai pārkāpšanu.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākšanas Ukrainā pret to ieviesta virkne sankciju. Kamēr sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras turpina tirdzniecību ar Krieviju. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar jauniem pasākumiem cer Eiropas Komisija.
