BREAKING NEWS
— The Nobel Prize (@NobelPrize) October 9, 2023
The Royal Swedish Academy of Sciences has decided to award the 2023 Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel to Claudia Goldin "for having advanced our understanding of women’s labour market outcomes."#NobelPrize pic.twitter.com/FRAayC3Jwb
77 gadus vecā Goldina ir trešā sieviete, kurai piešķirta Nobela prēmija ekonomikā.
Kā norādīja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija, pasaulē aptuveni 50% sieviešu piedalās darba tirgū salīdzinājumā ar 80% vīriešu, turklāt sievietes pelna mazāk un retāk sasniedz karjeras kāpņu augšgalu.
By trawling through the archives and compiling and correcting historical data, this year’s economic sciences laureate Claudia Goldin has been able to present new and often surprising facts. She has also given us a deeper understanding of the factors that affect women’s… pic.twitter.com/uxd4Q188KG
— The Nobel Prize (@NobelPrize) October 9, 2023
Paziņojumā sacīts, ka Goldinas darbs "sniedzis pirmo visaptverošo pārskatu par sieviešu ienākumiem un līdzdalību darba tirgū gadsimtu gaitā".
Goldinas pētījumi gan nepiedāvā risinājumus, taču ļauj politikas veidotājiem risināt iesakņojušos problēmu, sacīja Gēteborgas Universitātes ekonomikas profesore un Nobela komitejas locekle Randija Hjalmarsone.
"Viņa izskaidro to, kas rada šo plaisu un to, kā tā laika gaitā ir mainījusies un turpina mainīties. Un tāpēc nav vienotas politikas. Tāpēc tas ir sarežģīts politikas jautājums, jo, ja nezināt pamatiemeslu, politika uz to nedarbosies," skaidroja Hjalmarsone, "Tomēr, beidzot saprotot problēmu un nosaucot to pareizajā vārdā, mēs varēsim bruģēt ceļu uz labāku nākotni."
77 gadus vecā Goldina aģentūrai AP sacīja, ka tas, kas notiek cilvēku mājās, atspoguļo to, kas notiek darba vietā. Sievietes bieži vien izvēlas tādu darbu, kuru var apvienot ar pienākumiem mājās. Tas bieži vien ir attālināts un mazāk apmaksāts nekā citi darba tirgū pieejamie darbi.
Goldinas analīzē sievietes lomu darba tirgū un atalgojumu, ko viņa saņem, neietekmē tikai plašas sociālās un ekonomiskās pārmaiņas. Tos daļēji nosaka arī sieviešu individuāli pieņemtie lēmumi, piemēram, cik augstu izglītības līmeni tās vēlas iegūt.
Pagājušajā gadā Nobela prēmiju ekonomikā saņēma ASV ekonomisti Daglass Daimonds un Filips Dibvigs kopā ar bijušo Federālo rezervju sistēmas vadītāju Benu Bernanki par pētījumiem par bankām ekonomisko satricinājumu laikā.
Nobela prēmijas saņēmēji iegūst arī 11 miljonus Zviedrijas kronu (gandrīz 951 tūkstoti eiro). Naudu piešķir no 1896. gadā mirušā prēmijas dibinātāja, zviedru izgudrotāja Alfrēda Nobela fonda līdzekļiem.
Tāpat balvas ieguvējs saņem diplomu un vienu no Nobela komitejas 18 karātu zelta medaļām. Medaļas priekšpusē redzams dibinātāja Alfrēda Nobela sānu profils. Bet medaļas aizmugurē attēloti trīs vīrieši un uzraksts latīņu valodā ("Pro pace et fraternitate gentium"), kas nozīmē "cilvēku mieram un brālībai".
Laureāti balvas saņems svinīgajā ceremonijā 10. decembrī, Nobela nāves gadadienā. Prestižā Miera prēmija, saskaņā ar Nobela vēlmi, tiek pasniegta Oslo, bet pārējo balvu pasniegšanas ceremonija notiek Stokholmā.
Šogad plašas diskusijas sabiedrībā izraisīja Nobela prēmijas fonda lēmums uz Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notiekošo svinīgo banketu uzaicināt Krievijas, Baltkrievijas un Irānas pārstāvjus, kā arī Zviedrijā pret imigrāciju stingri noskaņotās partijas "Zviedrijas demokrāti" vadītāju. Fonda pārstāvji skaidroja, ka tā cenšas atjaunot dialogu ar tiem, kuru uzskati nesaskan ar prēmijas vērtībām.
Nedaudz vēlāk Nobela fonds gan pavēstīja, ka atceļ savu lēmumu uzaicināt Krievijas un Baltkrievijas vēstniekus uz šī gada Nobela prēmijas pasniegšanas ceremoniju Stokholmā.
