Ventspils brīvostas pārvalde izsludinājusi iepirkumu, kas paredz pārbūvēt posmu, kur ostmalā ierasts redzēt pieminekli un vides objektu latviešu jūrniecības pamatlicējam Krišjānim Valdemāram, līdz pat vietai, kur atrodas prāmju terminālis. Būvniecības laikā nāksies pārvietot arī pieminekli, skaidroja Ventspils brīvostas pārvaldes Tehniskās nodaļas vadītājs Arnis Mazalis.
"Pēdējais gads, kad mums ir palikusi pēdējā aktivitāte – būvobjekts, kur mēs plānojam darbu uzsākt maijā, bet pabeigt oktobrī, novembrī.
Ventspilnieki un pilsētas ciemiņi labi zina – tā ir krastmala, sākot no Jāņa ielas, kur ir Ventspils brīvostas pārvalde, pils. Visa krastmala, ietves līdz pat Dārza ielai, kur atrodas prāmju terminālis, – ir paredzēts pilnībā pārbūvēt šo ielas posmu," klāstīja Mazalis.
Kaut arī varētu šķist, ka Ostas iela nav tā gluži nesakārtotākā vieta Ventspilī, tomēr, laikam ejot, ielas bruģis ir nolietojies un regulāri jālabo, skaidroja Mazalis.
"Krastmala šajā posmā ir pārbūvēta no 1995. gada līdz 2000. gadam. Vasarā var labi redzēt, ka bruģītis ir nokalpojis, tagad zem sniega tā nevar pamanīt. Segums ir bojāts, nokalpojis – vairāk nekā 20 gadi jau pagājuši. Šajā ostas zonā stāv ostas flote, NATO kuģi, valsts institūciju kuģi. Tiek izmantot apkalpojošai flotei, te nav kravas kuģi, pietauvojas tūrisma kuģi, jahtas. Piestātnes te sakārtojām jau pirms pieciem gadiem, tur viss ir kārtībā," klāstīja Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāvis.
No 2007. gada, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējumu, ostas pievadceļu projekti īstenoti vairākās kārtās. Ņemot vērā intensīvo prāmju satiksmi uz Zviedriju, kravu automašīnu satiksme Ventspils virzienā rada noslodzi pilsētas ceļu infrastruktūrai, tāpēc to kvalitāte ir būtiska.
"Pievadceļu atjaunošanas projektus Ventspils osta sāka jau pirms vairāk nekā 15 gadiem. Faktiski, ja mēs skatāmies uz plānošanas periodiem, kas ir ES, tad pirmie parādījās no 2007.–2010. gada plānošanas periodam.
Kopumā līdz šim brīdim ir rekonstruēti 75 dažādi ielu un ceļu posmi, kopā, skaitot ar ES līdzekļiem, tie ir aptuveni 90 miljoni eiro," sacīja brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs.
Uzņēmuma SIA "Noord Natie Ventspils Terminals" komercdirektors Artis Šenkevics, komentējot pievadceļu sakārtošanu, uzsvēra, ka pievadceļi ir būtiski tieši sadarbības partneriem.
"Vislabākie piemēri, kas man nāk prātā, ir vēja ģeneratoru komponentes, īpaši 70 metrus garie spārni, kur tos veiksmīgi varēja izvest no termināļa, bija izveidota speciāla nobrauktuve. Arī mēs izveidojām izbraucamo ceļu, lai transporta vienības var netraucēti izbraukt uz galvenās ielas un brīvi izbraukt no termināļa, arī no pilsētas teritorijas. Infrastruktūra ir ļoti svarīga, pat noteicoša, lai kravas varētu nākt uz Ventspili, nevis uz mūsu konkurentu ostām," teica Šenkevics.
Kopumā vērtējot pagājušo gadu un šī gada sākumu, laika posms arī Ventspils ostai nav bijis vienkāršs, tas saistīts ar ģeopolitisko situāciju, uzsvēra Udodovs.
"Galvenā iezīme ir neprognozējamībā, kādas kravas vienības vai preču grupas varēs kraut ostā un ar ko nodarboties. Kopumā gads ir bijis salīdzinoši labs, jo kāpums ir vairāk nekā par 30%. Ostas pārvalde ir pateicīga termināļiem, kas šo apgrozījumu nodrošināja. Parādās jaunu preču grupas, piemēram, naftas imports no valstīm, no kurām tas iepriekš nav bijis, salīdzinoši lieli kuģi ir ienākuši [Apvienotajiem Arābu] Emirātiem," skaidroja Udodovs.
Gaidāmas pārmaiņas arī Ventspils brīvostas vadībā. Iepriekšējais pārvaldnieks pārtrauca darba attiecības uz abpusējas vienošanās pamata, šobrīd viņa pienākumus pilda pārvaldnieka vietnieks, Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs.
Pašlaik tiek gatavots konkurss Ventspils brīvostas pārvaldnieka amatam.
