Zemnieki Latvijā un Lietuvā kurina protesta ugunis

Lietuvā sākusies zemnieku protesta akcija, lai pieprasītu izbeigt Krievijas graudu tranzītu, atbalstītu grūtības nonākušos piensaimniekus. Tāpat lietuviešu zemniekus satrauc valdības plāni palielināt dabīgu pļavu platības uz lauksaimniecības zemju rēķina, kā arī paaugstināt akcīzes nodokli gāzei, kas tiek izmantota lauksaimniecībā.

Tādēļ Lietuvas Zemnieki pirmdien, 8. janvārī, ceļmalās iekurināja protesta ugunskurus un aicināja šai akcijai pievienoties arī latviešu kolēģus, kuriem ir stipri līdzīgas problēmas.  

Lauksaimniecības tehnika un ugunskuri, pie kuriem pulcējas ļaužu bariņi, – šāda aina pirmdien bija vērojama daudzviet Lietuvas ceļmalās. Un, atsaucoties kaimiņu aicinājumam, arī Latvijas zemnieki pirmdien iekūra protestu ugunskurus.

Ikdienā latviešu un lietuviešu zemnieki cīnās un konkurē, bet grūtos brīžos viens otru atbalsta. Kā apliecinājums tam dega ugunis arī Latvijas ceļmalās.

Dobeles novada Zelmeņu apkārtnes zemnieki pie ugunskura sprieda – ja Lietuva paaugstinās akcīzes nodokli gāzei, kas tiek izmantota arī minerālmēslu ražošanā, tad jau tā dārgie minerālmēsli būs gandrīz zelta cenā.

"Tā kā mēs esam no pierobežas, tad tas, kas notiek Lietuvā, ietekmēs arī mūs. Gāzes cenas palielinājums Lietuvā var ietekmēt slāpekļa cenu. Mēs esam satraukušies, kāda būs slāpekļa cena pavasarī. Birokrātijas slogs mums arī ir liels," stāstīja lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības "Dāmnieki" agronome Anita Lešinska.

Tāpat kā lietuviešu zemnieki, arī mūsējie pieprasa izbeigt graudu ievešanu no Krievijas.

"Mūsu ostas ir pilnas ar krievu graudiem, bet mums tepat pāri ir graudu noliktava, kur stāv 600 tonnas graudu, kas nav realizēti, jo pašlaik īsti neviens nepieņem," norādīja Lešinska.

Dobeles pusē lielgraudu krusas kapātās zemnieku saimniecības joprojām cer uz valdības atbalstu.

"Krusa nopostīja vismaz 80% sējumu, plus vēl ēkas. Tā ir lielākā sāpe. Smagi kaut kā," atzina zemnieku saimniecības "Pļaviņas" saimnieks Toms Buķevics.

Ugunskurs bija arī dažus kilometrus tālāk uz Penkules pusi – saimniecībā "Māliņi".

"Minerālmēsli maksā ļoti dārgi, un graudi nemaksā vairs neko. Un tur jau sanāk tā, ka mēs vairs galus nevaram savilkt kopā," norādīja saimniecības "Māliņi" saimnieks Ainārs Miķelsons.

Tikpat liela rūpe arī kaimiņam – Latvijas lietuvietim, saimniecības "Lielbērtulaiši" saimniekam  Gražvidam Motuzim, kurš nodarbojas ar piensaimniecību. Tādēļ arī viņš pievienojies savu tautiešu sāktajai akcijai.

"Paši redziet, kāda situācija piena nozarē, cenas nav, izejvielas dārgas. [..] Nezinu ko darīt, kā būt, ir doma, ka jābeidz viss, ka tas slogs nav panesams," viņš noteica.

Tieši tā arī ir galvenā cerība, ko vēlas zemnieki, – lai izdotos saglabāt saimniecību, ko nodot saviem mantiniekiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti