ĪSUMĀ:
- Veselības tūrismu ietekmējusi pandēmija, kuras laikā attīstījušies telemedicīnas pakalpojumi.
- Arī karš Ukrainā ietekmējis veselības tūrismu, jo Latvija vairs nemērķē mārketinga aktivitātes uz Krieviju un Baltkrieviju.
- Klātienē veselības tūristi arvien vairāk izmanto tieši dārgākos ārstniecības pakalpojumus.
- Viens veselības tūrists 2022. gadā Latvijā uzturējies vidēji 3,1 dienu.
- Kopumā veselības tūristi gada laikā PVN formā Latvijas budžetā iemaksājuši aptuveni 910 tūkstošus eiro.
- VM: Lai ārvalstu pacientu skaits katru gadu pieaugtu, regulāri jāveic mārketinga aktivitātes ārvalstīs.
- Nozīmīgākie Latvijas konkurenti veselības tūrismā ir Lietuva, Igaunija un Turcija.
Veselības aprūpes pakalpojumu eksports jeb veselības tūrisms ir tūrisma veids, kura mērķis ir organisma vispārējā stāvokļa un labsajūtas uzlabošana, profilakse, diagnostika, ārstēšana un rehabilitācija, izmantojot arī dabas dziednieciskos resursus.
Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta pakalpojumu izmantotājs jeb veselības tūrists ir fiziska persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas valsts un kura ceļojuma laikā Latvijas administratīvajā teritorijā saņem plānveida medicīnas pakalpojumus, kas netiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.
Veselības tūrismu ietekmējusi pandēmija un karš Ukrainā
Vērtējot veselības tūrismu Latvijā laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam, VM secinājusi, ka veselības tūristu skaits klātienē Latvijā samazinājies tieši pandēmijas "pīķa" periodos 2021. gadā.
Jau 2022. gadā novērojama atgriešanās pie pirmspandēmijas rādītājiem.
Pandēmijas laika ierobežojumi mudinājuši vairākas ārstniecības iestādes attīstīt un pastiprināti pievērsties telemedicīnas pakalpojumiem. VM to vērtēja kā pozitīvu soli veselības tūrisma attīstībā.
Ietekme uz veselības tūrisma Latvijā attīstības dinamiku bijusi arī Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā. Politisku apsvērumu un solidarizēšanās ar Ukrainas dēļ jau 2022. gada sākumā tika lemts par Krievijas izņemšanu no Stratēģisko valstu mērķa tirgu saraksta, kas nozīmēja, ka
Latvijas iestādes un organizācijas vairs neveic nekāda veida mārketinga aktivitātes uz Krievijas un Baltkrievijas tirgu un ir pārtraukušas jebkāda veida sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas atbildīgajām iestādēm un organizācijām.
Arvien biežāk izmanto dārgākos pakalpojumus
Neskatoties uz to, ka pandēmijas laikā pieauga telemedicīnas pakalpojumus izmantojušo ārvalstu pacientu īpatsvars, lielākie ieņēmumi ārstniecības iestādēm ir bijuši tieši no Latviju klātienē apmeklējušajiem veselības tūristiem.
2020.–2022. gadā telemedicīnas pakalpojumus izmantojušo ārvalstu pacientu izdevumi sastādījuši ne vairāk kā 20% no kopējiem veselības tūristu izdevumiem par medicīnas pakalpojumiem Latvijā.
VM secinājusi, ka klātienes veselības tūristi arvien vairāk izmantojuši tieši dārgākos ārstniecības pakalpojumus – bariatrijas operācijas, neauglības ārstēšanu un medicīnisko apaugļošanu, kā arī plastisko ķirurģiju.
Kā norāda VM, veselības tūristu izvēle
apliecina Latvijas ārstniecības iestāžu speciālistu augsto kvalifikāciju, kā arī Latvijas ārstniecības iestādēs piedāvāto ārstniecības metožu un tehnoloģiju kvalitāti un konkurētspēju Eiropā.
VM dati liecina, ka pērn veselības tūrismā uz Latviju visbiežāk brauca viesi no Lielbritānijas, tai seko Krievija, Lietuva, Ukraina un Vācija.
Kā valdības sēdē norādīja veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība"), uz veselības tūristu visbiežāk izmantotajiem pakalpojumiem rindu nav, tāpēc nepastāv bažas, ka veselības tūrisms varētu ietekmēt Latvijas iedzīvotāju piekļuvi pakalpojumiem.
Finansiāls pienesums valsts budžetam
VM vērš uzmanību uz to, ka veselības tūrisms sniedz ieguldījumu Latvijas ekonomiskajā izaugsmē, kā arī veicina investīcijas privātajā medicīnas sektorā, augsti kvalificēta medicīnas personāla attīstībā, inovatīvu tehnoloģiju un ārstēšanas metožu pielietojumā.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecina, ka klātienes veselības tūrists 2022. gadā Latvijā uzturējies vidēji 3,1 dienu (salīdzinot – visu veidu atpūtas tūristi vidēji Latvijā pavada 1,8 dienas).
Atbilstoši Ekonomikas ministrijas datiem par 2022. gadu, viens tūrists, uzturoties Latvijā, diennaktī iztērē vidēji 206 eiro.
Izdevumi par naktsmītni un iekšzemes transportu sastāda vidēji 30% no kopējiem izdevumiem un ir apliekami ar PVN 12% apmērā, savukārt pārējie ikdienas izdevumi ir apliekami ar PVN 21% apmērā.
Balstoties uz minētajiem datiem un ņemot vērā, ka 2022. gadā Latvija ieradās 9283 veselības tūristi, VM aprēķinājusi, ka 2022. gadā veselības tūristi veica iemaksu valsts budžetā PVN formā 910 741 eiro apmērā.
Atsaucoties uz Latvijas Bankas datiem, VM norādījusi, ka pēdējos trīs gados strauji pieauguši kopējie ārvalstu tūristu Latvijā izdevumi par medicīnas pakalpojumiem, 2022. gadā sasniedzot gandrīz 34 miljonus eiro.
VM: Veselības tūrisma mārketingam jāatvēl valsts finansējums
Izvērtējot veselības tūrisma mārketinga plānu finansiālo atdevi, VM norādījusi – lai ārvalstu pacientu skaits būtu stabils un katru gadu pieaugtu, mārketinga aktivitātes ārvalstīs ir jāveic regulāri, tam atvēlot arī valsts finansējumu.
VM minējusi arī piemērus, kad veselības tūrisma mārketinga plānu finansiālā atdeve ievērojami pārsniegusi ieguldītos līdzekļus.
"Piemēram, 2022. gadā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Latvijas Veselības tūrisma klastera mārketinga aktivitātēs, kas vērstas uz visienesīgāko ārvalstu partneri – Lielbritāniju –, ieguldīta relatīvi neliela summa – 7822 eiro,
savukārt ienākumi no Lielbritānijas veselības tūristiem Latvijā 2022. gadā sasnieguši gandrīz 5,6 miljonus eiro.
Citu valstu pieredze un Latvijas konkurētspēja
VM norādījusi, ka arvien vairāk valstu valdības iesaistās veselības aprūpes pakalpojumu eksporta atbalstā, saredzot to kā iespēju ekonomikas veicināšanai.
Lietuva un Igaunija iegulda Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu veselības tūrisma infrastruktūrā, tostarp medicīniskās rehabilitācijas, kūrorta ārstniecības, spa un labsajūtas infrastruktūrā. Tāpat kaimiņvalstīs pieejams finansiāls atbalsts mārketinga aktivitāšu īstenošanai, jaunu, inovatīvu veselības produktu attīstībā un digitālās transformācijas jomā veselības aprūpes jomā.
Tikmēr, piemēram, Turcijas valdība veselības tūrismā pēdējo 10 gadu laikā ieguldījusi ievērojamus līdzekļus, un veselības tūrisma pacientiem tiek atvieglota vīzu izsniegšana. Tāpat Turcijas valdība sniedz lielu atbalstu veselības tūrisma mārketingam, vienlaikus stingri kontrolējot pakalpojumu sniedzējus, lai tie atbilstu standartiem.
Analizējot Latvijas konkurētspēju veselības aprūpes pakalpojumu eksporta jomā, VM secinājusi, ka nozīmīgākie Latvijas konkurenti ir tieši Lietuva, Igaunija un Turcija.
"Jāatzīmē, ka pandēmijas laikā Latvijā bija stingrāki un ilgāki lieguma periodi veselības tūristiem ieceļot no ārvalstīm, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, kas attiecīgajā laika periodā vājināja Latvijas pozīcijas," norādījusi VM.
Kā Latvijas stiprās puses VM izcēlusi neauglības diagnostiku un ārstēšanu, medicīnisko apaugļošanu, fleboloģiju (vēnu slimības), zobārstniecības pilna cikla diagnostiku un lāzerstomatoloģiju, plastisko ķirurģiju un citus pakalpojumus.
Lai gan VM 2019. gadā izveidotās Veselības aprūpes eksporta pakalpojumu koordinācijas padomes darbu novērtējusi kā konstruktīvu un sekmīgu, vairāki Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plāna 2019.–2023. gadam punkti izpildīti vien daļēji, piemēram, atbalsta pasākumu noteikšana veselības tūrisma jomā.
