ĪSUMĀ:
- Arī Daugavpilī cenšas sabalansēt līdzekļus pamatfunkcijām un jau esošajam atbalstam.
- Īpaši lielu uzmanību pievērš bezdeficīta budžeta veidošanai, jo neizslēdz vēl sliktāku situāciju nākamgad.
- Pašvaldība centīsies piesaistīt ES fondu finansējumu, jo citu attīstības iespēju praktiski neesot.
- Deputāts: Par valdības dāsnumu nākas maksāt pašvaldībām.
- Daugavpilī retāk pļaus zāli un tīrīs sniegu, bet centīsies saglabāt darbavietas un pabalstus.
- Situāciju sarežģī klāt nākušās funkcijas bez finansiālā seguma kā, piemēram, obligātā pašvaldības policija.
- Finansiste: Šis gads varētu būt smagāks, nekā iepriekš domāts.
- Daugavpilī balsojums par šī gada budžetu paredzēts 20. februārī.
- Mērs: Ja ir krīze, tad ir jābūvē ceļi.
Iemaksas dotācijas no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PFIF) pret vietējiem ieņēmumiem dažādās Latgales pašvaldībās šogad svārstās no 36% līdz 79%. Vismazākais iemaksu īpatsvars ir Līvānu novadā, bet vislielākais – Krāslavas novadā.
Daugavpilī šīs iemaksas veido 49% jeb teju 25,5 miljonus eiro.
"Līdzšinējā valsts un pašvaldību budžetu veidošanas mehānisma rezultātā daudzas pašvaldības faktiski ir "nospiestas uz ceļiem". Daugavpils budžets ir līdzīgs citu Latgales pašvaldību budžetiem, tajā tiek mēģināts sabalansēt līdzekļus pamatfunkcijām un atbalsta mehānismiem, kurus pašvaldība vēsturiski ir realizējusi. Paredzams, ka izmaiņas finansēšanā skars gan atbalsta pasākumus sociālajā jomā, gan kultūras un sabiedriskā transporta, gan arī citas jomas," prognozēja pašvaldības vadītājs.
Viņš arī norādīja, ka patlaban pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisms faktiski ir nevienlīdzības mehānisms, jo, pēc viņa domām, lai arī Latgales pašvaldību vadītāji ne vienu vien reizi ir norādījuši uz problēmām šajā jomā, valsts, pieņemot savu budžetu, kārtējo reizi nav painteresējusies ne par minimālās algas celšanas ietekmi uz pašvaldību budžetiem, ne par to, kā pašvaldību budžetus ietekmēs atteikšanās no deinstitucionalizācijas (DI) projektu finansēšanas, ne par to, kā pašvaldība spēs realizēt savas pamatfunkcijas.
Nākamais gads var būt vēl sliktāks
Veidojot pašvaldības šī gada budžetu, īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai būtu bezdeficīta budžets, jo nav izslēgts, ka nākamgad situācija vēl vairāk pasliktināsies. Liels atbalsts minētā mērķa sasniegšanai ir tas, ka pilsēta jau 2022. gadā sakārtoja savu skolu tīklu, apvienojot mācību iestādes. Tas ļāvis arī saglabāt vidusskolas pilsētas lielākajos mikrorajonos.
"Budžeta līdzekļu ekonomijas nolūkos pilsētā ir veiktas nopietnas reformas arī kultūras un nekustamā īpašuma pārvaldīšanas jomā. Ir veikta grāmatvedības centralizācija un reorganizācija finanšu plānošanas departamentā, padarot šos procesus efektīvākus. Reformu mērķis ir novērst funkciju dublēšanos starp iestādēm un veicināt to darbības efektivitāti, izmantojot esošos cilvēkresursus. Savukārt reformu rezultātā ieekonomētie līdzekļi ir novirzīti darbinieku atalgojuma celšanai, tādējādi uzlabot viņu motivāciju," klāstīja Elksniņš.
Viena no Daugavpils pašvaldības šī gada budžeta prioritātēm ir arī sociālo atbalstu saglabāšana vismaz iepriekšējā gada līmenī, jo jau patlaban ir skaidrs, – ja situācija neuzlabosies, iedzīvotajiem būs nepieciešams lielāks atbalsts. Tāpat pašvaldība centīsies piesaistīt ES fondu finansējumu, pierādot konkrētu projektu nepieciešamību, jo citu attīstības iespēju pašvaldībai praktiski nav.
Deputāts: Par valdības dāsnumu nākas maksāt pašvaldībām
Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes deputāts, Pilsētas saimniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs Igors Aleksejevs atgādināja, ka valdība paaugstinājusi minimālo algu iedzīvotājiem: "Šķiet, ka mums vajadzētu viņiem ļoti pateikties, jo tas ir tik lieliski, ka cilvēki saņems vairāk! Taču ir kāda nianse – valsts par savu dāsnumu aizmirsa samaksāt. Rezultātā tas viss gūlās uz pašvaldību pleciem – pilsētu un novadu budžetiem. Turklāt valdība atcēla savu līdzfinansējumu projektos, kas ļāva attīstīt infrastruktūru, tūrismu un aktīvo atpūtu, kā arī projektos, kas saistīti ar sociālajiem pabalstiem. Tāpat tika samazināts finansējums no PFIF."
Rezultāti runā paši par sevi – Rēzekne ir uz bankrota sliekšņa, par budžeta deficītu paziņojuši Balvi, Talsi. Sarežģīta situācija ir arī Krāslavas un Augšdaugavas novados, problēmas piedzīvo arī vairākas citas pašvaldības.
Daugavpilī balsojums par pašvaldības galveno finanšu dokumentu paredzēts 20. februārī, kas ir priekšpēdējā diena no likumā noteiktā termiņa, kad pašvaldības var pieņemt šī gada budžetu.
Daugavpilī retāk pļaus zāli un tīrīs sniegu
Budžeta plāns joprojām tiek rediģēts un labots, tiek meklētas iespējas, kur un ko vēl varētu nogriezt, samazināt, pievienot, svītrot. Taupīts tiek burtiski uz visu, bet atšķirībā no daudzām pašvaldībām Daugavpils centīsies iztikt bez ārējiem aizņēmumiem un krasa sociālā atbalsta samazinājuma.
Nopietni tiek pārskatīta arī jau uzņemto kredītsaistību politika, jo "Euribor" procentu likme ir pieaugusi. Ir pārskatīti vairāki lēmumi attiecībā uz pašvaldību saimniecisko darbību.
"Mēs retāk pļausim zāli, retāk tīrīsim sniegu, bet centīsimies saglabāsim darbavietas un tādas svarīgas programmas kā pabalsti un sociālā palīdzība. Šis pilnīgi noteikti nebūs budžets, ar kuru pilsēta varēs attīstīties, tas būs budžets, ar kuru tā varēs vienīgi eksistēt," uzsvēra Aleksejevs.
Situāciju sarežģī klāt nākušās funkcijas bez finansiālā seguma
Līdz šī gada 1. janvārim pašvaldību policijas uzturēšana pašvaldībām nav bijusi obligāta, un katra vietvara varēja patstāvīgi izvēlēties – vajag tai pašvaldības policiju vai ne. Kopš šī gada sākuma situācija ir mainījusies un pašvaldības policijai ir jābūt katrā pašvaldībā, lai tās varētu pildīt likuma prasības, nodrošinot sabiedrisko kārtību savā administratīvajā teritorijā.
Daugavpils mērs Elksniņš norādīja, ka Latgalē attiecībā uz pašvaldības policiju ir bijuši dažādi piemēri: "Dažās pašvaldībās tā ir bijusi, dažās - ne, dažās tā ir dibināta, bet pēc tam – likvidēta. Daugavpils var lepoties ar to, ka pašvaldības policija pilsētā darbojas jau teju 30 gadus. Patlaban tās budžets ir aptuveni 3 miljoni eiro gadā un tajā ir nodarbināti ap 130 cilvēku, kuri ikdienā nodarbojas ar tiesībsargājošo funkciju, izpildot arī tās funkcijas, kuras pēc būtības ir jāpilda Iekšlietu ministrijas struktūrām."
Valsts policijā patlaban ir lielas problēmas gan ar konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu darbiniekiem, gan ar infrastruktūras uzturēšanu. Pēdējos gados Latgalē, tai skaitā Daugavpilī, Valsts policija būtiski ir samazinājusi iecirkņu skaitu. Pēc pašvaldības vadītāja domām, valsts, nosakot pašvaldībām pienākumu izveidot pašvaldības policiju, kārtējo reiz ir uzkrāvusi tām jaunus pienākumus, neparedzot tam papildu finansējumu.
Rezultātā pašvaldībām ir jārisina ne tikai jautājumi, kas saistīti ar pilsētas teritoriju labiekārtošanu, ceļu uzturēšanu, sociālo jomu un izglītību, bet arī ar sabiedriskās kārtība uzraudzīšanu, uzskata Elksniņš. Turklāt tas notiek situācijā, kad pašvaldībām nav tikusi atgriezta agrākajās pozīcijās iepriekš samazinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales proporcija, atzīmēja mērs.
Godprātībai nepieciešams atbalsts
Daugavpilī pašvaldības policija spēlē būtisku lomu pilsētas dzīvē. Pašvaldībām, kas savus pienākumus pilda godprātīgi, piemēram, tērējot iespaidīgus līdzekļus pašvaldības policijas uzturēšanai, kas nodrošina sabiedriskās kārtības uzturēšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā, tādējādi atslogojot Valsts policijas darbu, būtu nepieciešams adekvāts atbalsts, jo šādi rīkojas ne visas pašvaldības. Dažas pašvaldības šo funkciju pilda tīri formāli.
"Atbalstu, kas skar pašvaldības policijas finansēšanu, pašvaldībām varētu nodrošināt ar PFIF starpniecību vai caur kādu citu ar valsts budžetu sasaistītu instrumentu. Pretējā gadījumā pašvaldībām zūd motivācija pildīt savus pienākumus pēc labākās sirdsapziņas," savu viedokli pauda Eksniņš.
Patlaban, kad pašvaldība, veidojot savu budžetu, nespējot savilkt galus, jautājums par pašvaldības policiju ir kļuvis ļoti aktuāls.
"Pašvaldības policijas uzturēšanai Daugavpilī gadā tiek tērēti aptuveni 3 miljoni eiro. Tieši tik lielas naudas summas patlaban pietrūkst, lai sabalansētu pašvaldības budžeta ieņēmumus ar izdevumiem," uzsvēra Elksniņš.
Vēl viens veids, kā ekonomēt līdzekļus, pēc pašvaldības vadītāja domām, ir veidot ciešāku sadarbību starp Valsts policiju un pašvaldības policiju, piemēram, veidojot vienotus operatīvās vadības centrus. Rezultātā mēra ieskatā nevajadzētu uzturēt divas dežūrdaļas – vienu Valsts policijā, otru pašvaldības policijā.
Finansiste: Šis gads varētu būt smagāks, nekā iepriekš domāts
Sabalansēt Daugavpils pilsētas pašvaldības budžeta ieņēmumus un izdevumus šim gadam nenākas viegli, daudzās pozīcijās ir palielinājušās izmaksas, savu dara arī inflācija, bet ieņēmumu – cik ir, tik ir, atzina Daugavpils pilsētas pašvaldības Finanšu departamenta vadītāja Edīte Upeniece.
Lai savilktu galus kopā, daudzas budžeta izdevumu pozīcijas nākas pārskatīt samazinājuma virzienā. Līdzekļu ekonomijas nolūkos tiek optimizēts iestāžu darbs, nācies samazināt arī strādājošo skaitu tajās.
Būtiskākās atšķirības salīdzinājumā ar pērnā gada budžetu ir tās, ka pašvaldībām ir pieauguši procentu maksājumi par iepriekš paņemtajiem kredītiem. Fondu finansējums beidzies arī tā sauktajos deinstitucionalizācijas projektos, un tagad šo iestāžu finansēšana pilnībā ir gūlusies uz pašvaldību pleciem. Krasi pieaudzis ir arī minimālās darba algas apjoms, kas prasa papildu finansējumu, jo alga ir jāindeksē arī speciālistiem. Līdz ar pedagogu algu palielināšanu pieauguši pašvaldības izdevumi pedagogu darba apmaksai pirmsskolas izglītības iestādēs.
Mainās arī sociālo pabalstu – mājokļu pabalsta un garantētā minimālā ienākuma pabalsta – apjoms. Tas viss budžeta izdevumus būtiski palielina.
Savukārt pašu ieņēmumi – saskaņā ar prognozēm – samazinās visā valstī. Samazinājies Daugavpilij šogad arī dotācijas apmērs no vietvaru finanšu izlīdzināšanas fonda.
Iepriekšējos gados budžetā ievērojamas summas palika neiztērētas uz gada beigām. Arī budžeta izpilde iepriekš bija laba. Tas ļāva nosegt kaut kādus nākamā gada budžeta izdevumus. Kaut kādi nelieli atlikumi no pārgājušā gada budžeta ir arī šogad, taču tie nav tik lieli kā citos gados, līdz ar to budžeta veidošanā nākas saskarties ar papildu grūtībām.
Prioritāte – iestāžu uzturēšanai un finansējums projektiem
Runājot par Daugavpils šī gada budžeta prioritātēm, Finanšu departamenta vadītāja atzina, ka to definēšana visnotaļ ir politiķu kompetencē, taču pēc būtības prioritātes paliek nemainīgas, īpašu uzmanību veltot pašvaldības iestāžu uzturēšanai un finansējumam projektiem, kurus deputāti ir iebalsojuši iepriekšējos gados.
Veicot optimizācijas pasākumus, pašvaldības iestādēs ir centralizēta grāmatvedība, veikta reorganizācija kultūras iestādēs. Tā kā patlaban ir grūti paredzēt notikumu attīstību nākotnē, perspektīvā dažādi optimizācijas pasākumi varētu skart arī citas nozares, tādējādi samazinot budžeta izdevumus.
Situācija ar pašvaldības budžeta kredītportfeli Daugavpilī šobrīd nav viegla, taču tajā vēl ir rezerve. Pērn jau ap gada vidu, redzot trauksmaino situāciju, pašvaldība nofiksēja procentu maksājumu likmes. Redzot, ka procentu likmes ceļas, lielākas summas tika paredzētas arī kredītu atmaksai. Šāda rīcība pagaidām pašvaldības budžetu ir paglābusi. Ja tas viss nebūtu izdarīts, šobrīd situācija būtu daudz smagāka, secināja finansiste.
Mērs: Ja ir krīze, tad ir jābūvē ceļi
Tā kā Finanšu ministrija ir ziņojusi par kritisku ES finanšu līdzekļu apgūšanu, Daugavpils domes priekšsēdētājs Elksniņš aicināja prioritāri novirzīt līdzekļus Latvijas ekonomikas stiprināšanai un attīstībai – ieguldot līdzekļus ražošanas uzņēmumos un infrastruktūras uzlabošanā ražošanas vajadzībām, lai valsts ekonomika nebūtu "lielveikals", bet gan "ražošanas uzņēmums".
Patlaban ir uzjundījušas diskusijas sakarā ar pasažieru vilcienu iepirkuma projektu, taču arī autoceļa Daugavpils–Rīga posms Augšdaugavas novadā prasa sakārtošanu. Minētais ceļa posms nav ticis kapitāli remontēts jau vairāk nekā 30 gadus un patlaban ir kritiskā stāvoklī.
"Kā zināms – ja ir krīze, tad ir jābūvē ceļi. Tas veicinātu uzņēmēju interesi par reģionu un ekonomikas attīstību tajā. Rezultātā varētu mazināties arī līdzekļu apjoms, ko pašvaldība saņem no PFIF," sacīja Elksniņš.
Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā darba grupa, kas izstrādā pašvaldības šī gada budžetu, turpina darboties. Šo darbu plānots pabeigt tuvākajās divās nedēļās. Pēc budžeta projekta akceptēšanas Finanšu komitejā to plānots skatīt domes sēdē februāra vidū.
