ĪSUMĀ:
- KP dienesta viesnīcu pakalpojumu tirgu izpētīja pēc vairākkārt saņemtām sūdzībām.
- KP: Tūristiem pie samaksas par vietu dienesta viesnīcā nepievieno peļņas apmēru; tas neveicina konkurenci.
- Cena par gultas vietu dienesta viesnīcās mēdz būt nesamērīgi zema.
- Liela daļa pašvaldību dienesta viesnīcu nav aktualizējusi cenrāžus.
- Izglītības iestādēm jāizvērtē, vai nodot dienesta viesnīcas nomai privātiem tirgus dalībniekiem.
KP ierosināja tirgus uzraudzību pēc vairākkārt saņemtām sūdzībām par potenciāliem konkurences ierobežojumiem, izglītības iestāžu dienesta viesnīcām iznomājot naktsmītnes tūristiem. Tirgus uzraudzības mērķis bija veikt dienesta viesnīcu darbības analīzi, sniedzot pakalpojumus trešajām personām jeb tūristiem, un identificēt normatīvā regulējuma prasības, kas, iespējams, veicina atšķirīgus konkurences apstākļus.
Normatīvais regulējums neveicina konkurenci
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem izglītības iestādes var sniegt maksas pakalpojumus, ja vien tas netraucē izglītības programmu īstenošanu.
KP secinājusi, ka teju visas dienesta viesnīcas, nosakot izcenojumu, ievēro Ministru kabineta noteikto metodiku maksas pakalpojuma izcenojuma noteikšanai, ka samaksa par pakalpojumu nedrīkst pārsniegt ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas. Tādējādi tūristiem pie samaksas par dienesta viesnīcu netiek pievienots peļņas apmērs.
Šāda situācija rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, publiskām personām konkurējot ar privātajām tūrisma mītnēm par identisku pakalpojumu.
KP uzskata, ka, nosakot maksas pakalpojuma izcenojumu, cenām jābūt noteiktām atbilstoši tirgus principiem, ietverot arī peļņu. Lai ar regulējumu nodrošinātu godīgas konkurences apstākļus, KP ieskatā, ir jāvērtē nepieciešamība normatīvajos aktos noteikt, ka publiskām personām, kas veic saimniecisko darbību, maksa par pakalpojumu ir jānosaka atbilstoši tirgus cenai, nepiemērojot līdzšinējo principu, ka maksa par pakalpojumu nedrīkst pārsniegt ar pakalpojumu saistītās izmaksas.
Cenu nesamērīgums
KP secinājusi, ka konkurenci ietekmē dienesta viesnīcu maksas pakalpojumu cenu nesamērīgums, lielākajai daļai dienesta viesnīcu piemērojot maksu par gultas vietu vai numuriņu diennaktī robežās no 3 līdz 10 eiro, un tikai dažviet pārsniedzot 20 eiro vai sasniedzot 100 eiro par paaugstināta komforta numuriņiem ar papildu piedāvājumu, piemēram, nodrošinātām brokastīm.
Tāpat secināts, ka pašvaldībās ir atšķirīga pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošana dienesta viesnīcu pakalpojumiem trešajām personām. Daļa no viesnīcām piemēro 12% likmi, bet daļa – 21% likmi.
KP secinājusi, ka,
neraugoties uz nepārprotamu izmaksu pieaugumu pēdējo gadu laikā, liela daļa pašvaldību dienesta viesnīcu nav veikušas naktsmītņu maksas pakalpojumu cenrāžu aktualizēšanu.
Tāpat KP uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas dienesta viesnīcu iespējas operatīvi reaģēt uz nepieciešamību veikt izmaiņas cenrādī apgrūtina apstāklis, ka dienesta viesnīcu cenrāži kā normatīvie akti tiek apstiprināti Ministru kabinetā. Tāpēc KP rosinājusi atbildīgās ministrijas regulāri uzraudzīt un atbalstīt dienesta viesnīcas, lai nodrošinātu nepieciešamo grozījumu izdarīšanu un, ja to nav iespējams nodrošināt, apsvērt maksas pakalpojumu cenas noteikšanu pēc tāmes.
Aicina izvērtēt dienesta viesnīcu nepieciešamību
Lai mazinātu konstatētos konkurences ierobežojumus, KP aicinājusi izglītības iestādes izvērtēt, vai dienesta viesnīcas būtu iespējams nodot nomā privātam tirgus dalībniekam, nomas līgumā paredzot sadarbības aspektus un izglītības iestādei nosakot gan nomas maksu studentiem, gan iekšējās kārtības noteikumus.
Īpaši tas būtu attiecināms uz tām dienesta viesnīcām, kurās skolēni vairs netiek izmitināti vai skolēnu izmitināšanas proporcija pret tūristiem ir mazāka.
Papildus tam nepieciešams izvērtēt ieguvumu no dienesta viesnīcu pakalpojumu nodrošināšanas trešajām personām un to radīto ietekmi uz konkurenci un, ja dienesta viesnīca negatīvi ietekmē privāto uzņēmējdarbību, izglītības iestādei būtu jāatsakās no pakalpojuma sniegšanas, norādījusi KP.
