Budžeta komisija plāno trešdien, 4. oktobrī, balsot par likumprojektu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai, lai nodotu to izskatīšanai Saeimā trijos lasījumos. Vienlaikus likumprojekta teksts vēl nav uzrakstīts, tāpat arī nav panākta vienošanās, vai tas būs atsevišķs likums vai arī grozījumi kādā no esošajiem likumiem. Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs ("Progresīvie") Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda, ka lielāka skaidrība par piedāvāto atbalstu kredītņēmējiem būšot trešdien pēc komisijas sēdes.
Savukārt komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" skaidroja, ka 50% atlaidi varētu noteikt hipotekārā kredīta konsolidētajai procentu likmei, ko veido "Euribor" likmes un bankas piemērotās procentlikmes.
Skaidrojot, kāpēc nepieciešams šāds atbalsts, Reirs uzsvēra, ka kredītņēmēji ir vecumā no 30 līdz 45 gadiem jeb darbaspējīgā vecuma pilnbriedā. Tie ir cilvēki, kuri "rada IKP mūsu valstij" un kuri "nes ienākumus", sacīja Reirs.
"Mēs gribam noteikt ierobežotā termiņā šo atbalstu. Konkrētu procentu samazinājumu kredītiem noteiksim uz vienu gadu, un pēc gada izvērtēsim situāciju. Ir dažādi piemēri, kā tiek samazinātas procentu likmes. Mūsu sākotnējā piedāvājumā ir 50% samazinājums," sacīja Reirs, norādot, ka procentuālais samazinājums vēl varētu mainīties.
Reirs norādīja, ka ir jānosaka krīzes periods uz diviem gadiem, nosakot samazināto konsolidēto procentu likmi uz gadu. Pēc gada Budžeta komisija gaidīs ziņojumu par šīs normas efektivitāti un vērtēs, vai samazinātā likme jāpagarina vēl uz gadu.
Atlaides piemērošana uz gadu plānota, ņemot vērā to, ka Eiropas Centrālā banka varētu vēl paaugstināt procentu likmes, kā arī to, ka augsta "Euribor" likme varētu saglabāties vēl vismaz gadu.
Tāpat Budžeta komisija piedāvā šo atbalstu attiecināt uz tiem kredītņēmējiem, kuriem maksimālā kredīta atlikuma summa nav lielāka par 250 000 eiro. Reirs arī uzsvēra, ka atbalsts jāpiemēro standarta kredītiem bez kavējumiem, kā arī saņemtais atbalsts nekādā veidā nedrīkst ietekmēt kredītņēmēju reputāciju.
Finanšu ministrijas (FM) Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere komisijas sēdē norādīja, ka 250 000 eiro atbalsta slieksnis segtu 97,6% hipotekāro kredītu pēc summas un 99,8% pēc skaita.
FM ieskatā atbalstam būtu jābūt mērķētākam un būtu jāvērtē vai kredītņēmējam nav pārmērīgs kredītu slogs. Tāpat FM pārstāve vērsa komisijas uzmanību, ka 50% atlaides piemērošana visiem kredītu ņēmējiem varētu tikt traktēta kā valsts būtiska iejaukšanās tirgū. Tas varētu atstāt negatīvu ietekmi uz tirgu, kā arī uz investīcijām nākotnē.
Reirs uzsvēra, ka likumprojekta mērķis tieši ir būtiska iejaukšanās tirgū. "Mēs esam glābuši tirgu 2009.gadā, zaudējot 180 000 iedzīvotāju, glābām tirgu 2019.gadā. Vairs neglābsim," teica Reirs.
Zitcere piebilda, ka ir jāvērtē arī satversmības riski – kredītu devēju tiesības uz privātīpašumu, kā arī starptautisko investīciju potenciālas tiesvedības riski.
Savukārt tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres ("Jaunā Vienotība") padomnieks Kalvis Engīzers atzina, ka kredītu devējiem ir tiesības uz privātīpašumu, tiesības veikt uzņēmējdarbību uz licences pamata, kā arī tiesiskās paļāvības princips, kas rada satversmības riskus. Vienlaikus Engīzers norādīja, ka likuma leģitīmie mērķi varētu būt patērētāju aizsardzība un sabiedrības labklājības aizsardzība, kas varētu pārsvērt kredītu devēju tiesības.
Vaicāts par iespējamajām kredītiestāžu pretenzijām pret šādu risinājumu, Reirs norādīja, ka arī citu krīžu laikā minēti tie paši argumenti, kas tagad, – "bankas aizies no tirgus" un "bankas nekreditēs". "Mēs esam brīvajā tirgū – ja bankas aizies, tad nāks citas vietā," piebilda Reirs.
Reirs pieļāva, ka pirmajā lasījumā Saeimā balsojums par likumprojektu varētu būt gaidāms nākamajā ceturtdienā.
KONTEKSTS:
Arvien smagāk uz iedzīvotājiem, kuriem ir kredītsaistības, gulst inflācija un "Euribor" likmes pieaugums. Tiek lēsts, ka pieaugoši kredītmaksājumi kopumà skar aptuveni 127 tūkstošus iedzīvotāju.
Par to pārliecināti ir ne tikai paši kredītņēmēji, bet arī virkne politiķu, kuri meklē risinājumu.
Lai arī Latvijas Banka uzskata, ka kredītprocentu lielākais kāpums ir aiz muguras, situācijas risināšanā vienprātība vēl nav panākta.
Finanšu ministrija rosinājusi hipotekārā kredīta maksājumus uz laiku iekļaut nodokļu attaisnotajos izdevumos.
Savukārt par šo jautājumu atbildīgajā Saeimas Budžeta un finanšu komisijā iedzīvotāju ikmēneša maksājumus bankām piedāvāts samazināt vai nu ar moratoriju bankas noteiktajai likmei, vai arī likumā "Euribor" vietā noteiktu konkrētu samazinātu likmi.
