"Vasarā veidojam uzkrājumu, lai varētu izdzīvot ziemu"
Dienas vidus – pusdienlaiks. Vienā no iecienītākajiem Kuldīgas restorāniem "Goldingen Room" picas krāsnī kuras dzīvā uguns. Pusdieno vien daži, kaut gan vasarā te mēdz būt tik pilns, ka vietu var arī nebūt – ne āra terasē, ne iekšpusē.
Restorāns ir ģimenes uzņēmums, kas līdz šim nav ieviesis daudzviet pieprasītu iespēju "pusdienu piedāvājums", stingri pieturoties pie izstrādātas un arvien uzlabotas ēdienkartes.
Restorāna saimniece Santa Cine par izdzīvošanu ziemas mēnešos ir lakoniska – nekad nevar būt tā kā vasarā, kaut vai tāpēc vien, ka nav pieejama āra terase.
"Tādi īpaši brīnumi jau nenotiek. Darba dienās ir vakariņu un pusdienu laiks, pa vidu ir tukšums, kā vasarās nekad nemēdz būt. Ir sestdienas, kas ir ļoti dzīvīgas, un ir svētdienas, kad mazliet pieklust," stāsta Cine.
Darba dienas ir dzīvīgas tad, ja ir kādi korporatīvie pasākumi, saka Santa Cine.
"Tagad parādās tendences, šogad vairāk nekā citus gadus, ka Rīgas lielie uzņēmumi rīko sapulces laukos, piemēram, Kuldīgā. Atbrauc iepriekšējā vakarā, paliek pa nakti, nākamajā dienā sapulcējas. Tāds menedžmenta gals, cik var saprast. Viņi arī nodarbina viesnīcu darba dienu posmā," stāsta Cine.
Tikmēr janvāris un februāris klasiski ir tukši mēneši, kad visi ir iztērējušies un naudas ir tik, cik ir, saka Santa Cine. Tāpēc gaidīt, ka notiks brīnums un pēkšņi restorāns būs pārslogots, ir absurdi.
Reāla situācija ziemā tomēr ir izdzīvošanas režīms, ko katrs tūrisma nozarē strādājošais risina, kā nu prot.
"Būsim godīgi, mēs vasarā veidojam uzkrājumu, lai varētu izdzīvot ziemu, bet tā tas ir, citādi nevar izdzīvot, pretējā gadījumā būtu jātaisa ciet, kas atkal nav reāli," par savu pieredzi stāsta Cine.
Restorāna "Goldingen Room" izveidotāja atceras, ka sākumā dzīvojusi ilūzijās par to, ka varēs kā Itālijā, kur agrāk dzīvoja. "Ziemā ir kaut kādi periodi, kad ciet ir viss, tad pavasarī veras vaļā ar jauniem spēkiem. Reāli Latvijā tas tā nestrādā. Ko es teikšu darbiniekiem – uz redzēšanos un tiekamies pēc trīs mēnešiem?"
Lietuvas tūristam interesē ēšana, tirgus, gaismas
Zināms uzplaukuma brīdis ziemas periodā ir restorānu nedēļa Kuldīgā "Taste Kuldīga", otrs – festivāls ar Ziemassvētku tirdziņu un kultūras aktivitātēm "Ziemassvētki dun Kuldīgā". Restorānu nedēļa notiek tieši decembrī, tas bijis apzināts un mērķtiecīgi pārdomāts lēmums – kā pagarināt tūrisma sezonu Kuldīgā.
Gadu mijas svētku noskaņās uz sarunu Latvijas Radio aicina arī Kuldīgas novada Tūrisma attīstības centra vadītāju Janu Bergmani. Tūrisma centrs Kuldīgā atrodas iepretim svētku eglītei Rātslaukumā.
"Šis restorānu nedēļas pasākums ir viens no instrumentiem, ar ko aicināt, mārketēt Kuldīgu arī ārpus Latvijas robežām. Šogad informāciju par to saņēma Lietuvas tuvākie kaimiņi, kas var operatīvi ieplānot un operatīvi atbraukt uz šejieni. Mēs arī jutām šos lietuviešu tūristus, uz restorānu nedēļu neredzējām, bet uz "Ziemassvētki dun Kuldīgā" bija pat autobusi atbraukuši, kas meklēja tieši Ziemassvētku tirdziņu. Tas nav nekāds pārsteigums, jo Lietuvas tūristam interesē ēšana, tirgus, gaismas, tā ir viņiem saprotamā tēma. Tas mūs nepārsteidza, bet tas mūs priecē," atzīst Bergmane.
"Prieks, ka atgriežas autobusi un grupas, kas jebkurā gadījumā ir interesanti uzņēmējam. Ziemas mēneši – janvāris, februāris, marts – ir izaicinājumi jebkurā gadījumā. Ir uzņēmumi, kuri aiziet atvaļinājumos, aizver uz kādu laiku ciet, bet daļa atzīst, ka pēc tam uzņēmumu iedarbināt ir ļoti grūti. Lai iedarbinātu lielāku, tas prasa resursus, tas nav tik vienkārši. Izmaksas jau nekur nezūd, komunālās izmaksas nekur nepazūd, samazina darba resursu, bet komunālās izmaksas paliek, siltums utt. Kāds izmanto kaut ko remontēt vai pārmaiņām, jo skaidrs, ka, sākoties sezonai, to vairs nevarēs atļauties," stāsta Tūrisma attīstības centra vadītāja.
Ziemas klusajos mēnešos viesmīlības nozari var izglābt kino industrija
Ziemas klusajos mēnešos viesmīlības nozari var izglābt kino industrija. Tā, piemēram, aizvadītā gada februārī Kuldīgā filmēja korejiešu kino. To kā notikumu pilsētā 2023. gadā uzsver "Hotel Virkas muiža" vadītāja Laura Staškus, vienlaikus uzsverot, ka arī katrs organizētais liela mēroga pasākums pilsētā var piesaistīt apmeklētājus.
"Nedēļa un vairāk – muiža ir noslogota, visi skrien, darbojas, visiem ir darbs, un ir ienākumi. Šādas lietas man ļoti patīk, ka pilsētā kaut kas kustas un notiek, mēs to ļoti labi jūtam – svētki, rallijs, lielāki koncerti, un nav jau tikai apmeklētājs, bet arī grupa ir jāizmitina, esam bieži izmitinājuši māksliniekus un visus iesaistītos," saka Staškus.
"Virkas muiža" ir viena no Kuldīgas vēsturiskās arhitektūras pērlēm, kas atrodas ārpus vēsturiskā centra. Ziņas par muižas esamību atrodamas jau 15. gadsimtā, kad pirmais muižas īpašnieks bijis bruņinieku pēctecis Jirgens fon Firkss. To ieskauj padomju laiku mantojums – dzīvojamās daudzdzīvokļu mājas un industriālas teritorijas. Ieejot muižā, nokļūstam citā realitātē, kur ir bagātīga gleznu kolekcija un ir pārdomāts katrs ēkas stūris.
Muižas saimnieki to pārņēmuši laikā, kad tā bijusi jau ļoti bēdīgā stāvoklī. Ziema ir izaicinājumu pilns laiks, un par katru apmeklētāju ir jāpacīnās, saka muižas vadītāja.
"Decembris ir korporatīvais mēnesis, brauc kolektīvi, arī Rīgas tūristi, piemēram, pieci cilvēki, draugi, kas nav satikušies, arī tādas grupas ik pa laikam iegriežas, jo Kuldīga ir tāda oāze, kur var pavadīt laiku ārpus laika un pienākumiem. Tā ir arī pie mums. Ziemā tas vairāk ir tā periodiski, tāpēc nesezonā tās ir dzīvas izmaksas. Tie ir mani darbinieki, kuriem darba tajā brīdī it kā nav, vasarā visi skrienam kā aptrakuši, bet ziemā praktiski nav, bet tos lojālos darbiniekus, protams, ka gribas noturēt, tāpēc ziema ir izaicinājums," saka Laura Staškus.
Ziema ir izdzīvošanas laiks – strādājam tikai nedēļas nogalēs
Tikmēr viesu uzņemšanai gatavojas pavāres Skrundas muižas restorānā. Pavāre Līga stāsta, ka ziemā strādā nedēļas nogalēs.
"Piektdiena, sestdiena, svētdiena ir diezgan piesātināta. Pierasts jau. Janvārī būs atvaļinājums. Vasarā jau ne, vasarā nevar," saka pavāre.
Muižā ir krietni klusāks nekā vasarā, arī šobrīd varam brīvi izstaigāt un apskatīt numuriņus.
"Kad brauc uz Liepāju, uz koncertiem vai teātri, paliek pie mums, pusdieno vai nakšņo," AS "Skrundas muiža" valdes priekšsēdētājs Atis Kokmanis stāsta, ka ziemā izaicinājumu netrūkst – arī kā nodarbināt esošos darbiniekus un nodrošināt nepieciešamās darba stundas.
"Realitāte ir tāda, ka ziemas sezonā, kas mūsu gadījumā ir no septembra līdz maijam, ir klientu kritums un tūrisms vispār mazliet apstājas, izņemot lielākas pilsētas vai uz kādiem īpašiem pasākumiem kā Kuldīgā, kad bija restorānu nedēļa, tirdziņi. Ārzemju tūrists arī beidzas līdz ar vasaras beigām.
Ziema ir izdzīvošanas laiks. Strādājam tikai nedēļas nogalēs un tad daudzmaz varam aizpildīt," atzīst Kokmanis.
Kaut arī aiz restorāna loga paveras burvīgs skats ar Ventu, ziemas laikā garāmbraucēji no Rīgas uz Liepāju darba dienās ieskries drīzāk degvielas uzpildes stacijā, stāsta Atis Kokmanis.
Komandā ir tikai septiņi cilvēki un vēl viens Rīgā, kurš strādā ar sociālajiem tīkliem un piedalās asociācijas sapulcēs. Vasarā komandu papildina ar skolēniem.
"Mūsu risinājums ir tāds, ka mēs vasarā izmantojam valsts atbalstu, kas dotē skolniekus kopā ar pašvaldībām. Mēs katru mēnesi pieņemam vairākus bērnus, kuri aizpilda tos "robus", kuri tiek galā ar mazāk kvalificētu darbu," stāsta Kokmanis.
Viens no risinājumiem ziemas mēnešos ir spa zona ar baseinu un pirti, kas uzbūvēta ārpus muižas ēkas. To labprāt cilvēki izmanto arī nesezonā.
Bet, runājot par ēdināšanas sektoru un raugoties nākotnē, nepieciešamas izmaiņas, par ko jau runā gadiem ilgi, turpina Atis Kokmanis no Skrundas muižas.
"Tas, ko visi cenšamies, ir savākti paraksti par pievienotās vērtības nodokli, par to, lai uzliktu ēdināšanas daļai šos 12% tāpat kā viesnīcas daļai. No jaunā gada minimālās algas ceļas, jāceļ arī pārējiem, citādi nebūs godīgi. Tas, protams, būtu atspaids," saka Kokmanis.
Tas būtu absolūti nepieciešams, kolēģa viedoklim pievienojas restorāna "Goldingen Room" īpašniece Santa Cine, norādot, ka daudz kur Eiropā ir samazināts PVN – 12% vai 8%. "Ēdināšanas joma ir ļoti darbietilpīga. Tas, protams, ir atkarīgs, kā strādā, vai tā ir ātrā ēdināšana. Mēs gandrīz visu taisām paši. Milzīgas darba stundas, daudz roku darba, lai būtu tas, kas redzams uz šķīvja. Picas mīkla vien prasa divas dienas, kamēr mēs to uztaisām," stāsta Cine.
Latvijā tūrisma uzņēmējiem ir pieauguši izdevumi un samazinājusies peļņa
Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele norāda, ka kopumā Latvijā tūrisma uzņēmējiem ir pieauguši izdevumi un samazinājusies peļņa. Ēdinātāji nav varējuši iztikt bez cenu celšanas, un bēdīgi slavenais nodokļu jautājums joprojām aktuāls.
"Ne jau latvietis ir tas, kurš baigi iet uz restorāniem un sēž krogos pēc darba dienas, līdz ar to, ņemot vērā, ka ārzemju tūristu gandrīz nav, cerēt, ka mūsu ēdinātāji šādos apstākļos nesezonā izdzīvos, ir diezgan skaudri. Likme būtu jāmazina, tas ļoti palīdzētu, lai vispār ēdināšana, īpaši reģionos, saglabātos. Tā jau mums ir grūti ar tiem ēdinātājiem, kad ceļojam pa Latviju," saka Ziemele.
Asnāte Ziemele akcentē arī problēmas ar PVN maksātāja statusu, kas valsts mērogā ir neatrisināts jautājums.
"Tas ir ļoti neelastīgs, salīdzinot ar lietuviešiem un igauņiem, kas var reģistrēties vai nu uz katru konkrētu gadījumu, ir viegli pieteikties vai atteikties no PVN maksātāja statusa. Vai maksāt par konkrētiem pakalpojumiem, bet ne visu apgrozījumu, kā tas ir ārzemēs, bet mums tas ir palicis tik stīvs, ka mazie uzņēmēji, kuri nav PVN maksātāju statusā, faktiski nedrīkst būt nevienā rezervēšanas platformā, lai nepārkāptu PVN regulu, likumu. Tas ņem nost jau tos pašus nedaudzos klientus," stāsta Ziemele.
"Mēs jau runājām ar Saeimas Tautsaimniecības komisiju. Uz šo brīdi Valsts ieņēmumu dienestam būtu jānoņem risks, ka uzņēmējs baidās turpināt uzņēmējdarbību, ja noķer, tad soda sankcijas var būt vienkārši par lielu, lai turpinātu. Daudzi ir pārtraukuši sadarbību ar platformām līdz skaidrībai. Mēs prasījām, lai Finanšu ministrija ļauj Valsts ieņēmumu dienestam izsludināt amnestiju tiem, kuri reģistrējas kā PVN maksātāji, vai tiek rasti citi risinājumi," klāsta Ziemele.
Tikmēr Kuldīga jau ziemā kaļ plānus vasarai, lai būtu gatavi nākamai sezonai un jau UNSECO mantojuma statusā, kas radīs papildu interesi un veicinās reģiona atpazīstamību kopumā.
