"Esam gaidījuši kreditēšanu un banku iesaistīšanos tieši tautsaimniecības kreditēšanā vairākus gadus. Šobrīd to nebūtu pareizi prasīt," sacīja Purgaile, norādot, ka šobrīd Eiropas Centrālā banka (ECB) vēlas slāpēt inflāciju, un veids, kā neļaut inflācijai attīstīties, ir, slāpējot naudas aizņemšanos.
Purgaile atzina, ka lauku reģionu attīstība allaž bijis sāpīgs punkts, jo tur, kur ir ekonomiskā aktivitāte, seko arī banku finansējums.
"Ja salīdzinām nekustamā īpašuma cenas, ceļot ražotni tālā Latgales reģionā vai Pierīgā, izmaksas ir līdzīgas, bet īpašuma vērtība Pierīgā ir augstāka. Esam runājuši ar komercbankām par to, cik nozīmīgs ir nekustamais īpašums kā ķīla un cik daudz jāskatās uz naudas plūsmu, lai spētu kredītu atmaksāt," sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece.
Tāpat Purgaile norādīja, ka pie pieaugošajām ECB procentu likmēm jāmonitorē un jāseko līdzi, kas notiek ar banku izsniegtajiem kredītiem, vai maksātspēja klientu pusē saglabājas.
Līdz šim nav novērots, ka maksātspēja pasliktinātos, sacīja Purgaile, tomēr banku klienti tiek aicināti vērsties pie savas bankas, tiklīdz ir sajūta, ka problēmas ar maksātspēju nākotnē varētu rasties.
KONTEKSTS:
Lai cīnītos pret arvien pieaugošajām cenām, ECB pērnā gada vasarā pirmoreiz 11 gadu laikā paaugstināja bāzes procentu likmes par 0,5 procentiem. Tolaik arī tika lemts palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 0% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 0,75%. Abas šīs likmes tika celtas par 0,5 procentpunktiem.
Turpmāk likmes tika paaugstinātas vēl vairākas reizes; pēdējoreiz tas notika jūlijā par 0,25%.
