"Mums ir stingri jāzīmē robežas. Mēs, protams, saprotam, ka daba ir jāizsargā, bet tā nevar būt, ka mēs aizsargājam 100% Latvijas teritorijas un vairs nav iespējama nekāda ražošana," sacīja Krauze.
Viņaprāt, Zaļajam kursam jābūt saprātīgam un samērīgam.
Ministrs arī sacīja, ka klimata pārmaiņu mērķi Latvijai ir pārāk ambiciozi un neizpildāmi. "Ja mēs izpildām [klimata mērķus], tad tiešām būs iekšzemes kopprodukta kritums, būs darbavietu zudums lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, es pieņemu, arī citās jomās," sacīja Krauze.
Viņš norādīja uz globālo tirgu, kurā Eiropas lauksaimnieki esot nelabvēlīgākā situācijā klimata mērķu dēļ. "Eiropa jau nav viena pati saliņa, kur ir slēgtas visas robežas. Mēs esam kopējā globālajā pasaules tirgū un, kamēr citas valstis, piemēram, Dienvidamerikas, Āzijas valstis neizpilda šīs augstās prasības, mēs nevaram savus ražotājus apgrūtināt ar šīm prasībām, palielināt izmaksas ļoti būtiski, tajā pašā laikā ļaut vest produkciju no citām valstīm. Un mēs noteikti nevaram uzreiz robežu slēgt. Mums jāpasaka skaidri – mērķus 2030., 2040. gadā nevaram sasniegt.
Acīmredzot klimata mērķus mēs varam sasniegt nevis 2050. gadā, bet 2100. gadā," sacīja ministrs.
LTV intervija ar Armandu Krauzi 8.martā:
KONTEKSTS:
Eiropas zaļais kurss, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 2019. gada 11. decembrī, paredz mērķi līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Eiropas Klimata aktā nostiprināta ES apņemšanās panākt klimatneitralitāti un sasniegt starpposma mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
ES spēkā esošo klimata un enerģētikas tiesību aktu ietekmē ES siltumnīcefekta gāzu emisijas jau ir kritušās par 24% salīdzinājumā ar 1990. gadu, bet ES ekonomika šajā periodā ir augusi par aptuveni 60%, kas nozīmē, ka izaugsme ir atsaistīta no emisijām.
