Kādas neonacistu lapas podkāstā puisis vārdā Robins stāsta, kādēļ devies uz Ukrainu kā brīvprātīgais. Pienākums, satraukums un pārliecība – tieši šādas emocijas likušas viņam doties uz nemieru plosīto valsti, lai atbalstītu nacionālistu revolūciju. Savā stāstā Robins savij Ukrainas notikumus ar Eiropas tendencēm – galēji labējo partiju popularitātes kāpumu ar tādiem piemēriem kā „Front Nacional” Francijā un „Zelta rītausma” Grieķijā.
Vērojot notikumus Maidanā, zviedru neonacists secinājis – tieši viņam līdzīgi domājošie tur ir pirmrindnieki, tāpēc jādodas palīgā.
Tomēr nebūt ne visas labējo ekstrēmistu kustības Eiropā atbalsta Ukrainas labējos ekstrēmistus „Svoboda” un „Labējo sektoru”. Vairākums uzskata, ka Maidana protestus izraisīja un finansēja vispasaules ebreju lobijs un izvirtušie Rietumi. Zviedrija šajā ziņā izceļas. Divas zviedru neonacistu organizācijas – Zviedru partija un "Ziemeļvalstu jaunieši" – ir atklāti vervējušas brīvprātīgos nacionālistu cīņai Ukrainā.
Fredriks Hāgbergs no "Ziemeļvalstu jauniešiem" uz Ukrainu devies jau otro reizi. Pirmās vizītes laikā viņš teicis runu ultranacionālistu mītiņā, kurā brīdinājis – ja revolūcija neizdosies, Ukraina piedzīvos Zviedrijas likteni. Proti, tiks pieņemti homoseksuāļi, iebraucēji un bēgļi, un tas novedīšot pie valsts pagrimuma.
Tagad Fredriks telefonintervijā no Kijevas Zviedrijas Radio atklāj, ka ieradies Ukrainā, lai dibinātu kontaktus: „Mēs patiesībā esam šeit, lai nodibinātu kontaktus gan ar partiju „Svoboda”, gan ar „Labējos sektoru”. Mums nav nekādas sadarbības, taču mēs tiekamies ar abu šo organizāciju pārstāvjiem. Es esmu pārstāvis, un man līdzi ir kādi desmit aktīvisti. Mēs raugāmies uz Eiropu kā uz nepārprotamu mūsu identitātes sastāvdaļu. Tāpēc tad, kad mūsu Eiropas brāļi saceļas un gūst panākumus, tas ir pašsaprotami, ka mēs gribam būt tur un atbalstīt viņus.”
Precīzs zviedru brīvprātīgo skaits Ukrainā nav zināms. Runa varētu būt par kādiem divdesmit cilvēkiem.
Tikmēr Zviedrijas mediji šos “Ukrainas brīvprātīgos” sāk skatīt jau plašākā kontekstā. Neonacistiskās Zviedru partijas aktīvistu vervēšana uz Ukrainu tiek analizēta gan kopā ar šīs partijas biedru, gan citu neonacistu pēdējā laika uzbrukumiem.
Cita starpā 8.martā ar Zviedru partiju saistīti cilvēki ar nažiem uzbrukuši četriem cilvēkiem Malmē. Viens no viņiem joprojām cīnās par savu dzīvību slimnīcā.
Antirasistu organizācijas „Expo” pārstāvis Alekss Bengtsons skaidro, ka arī tā saukto Ukrainas brīvprātīgo vidū var būt vardarbīgi elementi. „Ir jāsaprot, ka daļa no tiem, kuri atrodas Ukrainā, ir cilvēki, kuri turp devušies tiešām ar mērķi kauties. Tie ir cilvēki ar jau uzkrātu vardarbības kapitālu. Daži no viņiem ir agrāk apciemojuši savus domubiedrus Grieķijā un atbalstījuši „Zelta rītausmu”. Tāpat daži no viņiem ir plānojuši doties uz Sīriju, lai atbalstītu Asada režīmu,” norāda Bengtsons.
Komentētāji gan atzīst, ka dažādu valstu labējo ekstrēmistu sadarbība nav nekas jauns. Neonacistiskās Zviedru partijas un ukraiņu „Svoboda” aktīvisti ir tikušies arī Zviedrijā.
Tomēr tiek paustas bažas, ka neonacisti, iespējams, apgūst vardarbīgas metodes Ukrainā un pēc tam pielieto tās Zviedrijā.
„Expressen” žurnāliste Lota Groninga Zviedrijas televīzijas debašu raidījumā secina, ka politiķi un mediji pārāk lielu uzmanību pievērš Riksdāgā sēdošajiem labējiem ekstrēmistiem, Zviedrijas Demokrātu partijai. „Mēs tik ļoti fokusējamies uz Zviedrijas Demokrātu partiju, bet mēs baidāmies par viņiem atklāti diskutēt. Tajā pašā laikā nacistu partija, Zviedru partija, kļūst arvien lielāka. Viņi kandidē vēlēšanās 40 pašvaldībās, viņi sūta palīdzības grupas uz Ukrainu. Kur ir debates par šo situāciju? Kur ir diskusija par visām šīm marginālajām grupām? Varas elite tik ļoti baidās pazaudēt savas pozīcijas iepretim Zviedrijas demokrātu partijai, un viņi aizmirst par visiem pārējiem. Tas ir ļoti slikti,” uzsver Groninga.
„Ukrainas brīvprātīgos” šādas politiskās diskusijas neuztrauc, jo viņi, kā jau neonacisti pēc savas pārliecības, noliedz pastāvošo varu. Risinājums ir nacionālistu revolūcija, un tieši tāda tagad notiek Ukrainā. Vervēšanas uzsaukumos tiek runāts par civilo palīdzību. Taču intervijās aktīvisti atklāj, ka piekrituši arī cīnīties pret Krieviju ar ieročiem rokās. Un ukraiņu labējie ir pateicīgi viņiem par to – tā atzīst brīvprātīgais Robins.
„Šī valsts jau šobrīd tīri praktiskā nozīmē balstās uz tautu kā vienojošo elementu. Tas ir ļoti cienījami. Es nekādā ziņā nevaru sūdzēties par uzņemšanu, kuru man gādāja nacionālisti no dažādām organizācijām un partijām. Šajā valstī par mani ļoti labi parūpējās. Viņi izrāda ļoti lielu interesi par mums, tāpat arī ļoti augstu novērtē, ka mēs kā zviedru brīvprātīgie atrodamies šeit,” stāsta Robins.
Daudz jautājumu par Ukrainas partiju „Svoboda” un „Labējo sektoru” ir uzdoti Zviedrijas ārlietu ministram Karlam Biltam. Taču viņš līdz šim ir paudis stingru atbalstu Ukrainas opozīcijai un atturējies komentēt labējo ekstrēmistu klātbūtni Ukrainas valdībā. Intervijā Zviedrijas Radio Bilts skaidro savas nostājas iemeslus: „Pašlaik krievu propaganda strādā pie tā, lai radītu iespaidu, ka attīstību Ukrainā nosaka fašisti, ka tūliņ ieradīsies Hitlers. Viņi uzbur ārkārtīgi drūmu ainu. Krietna daļa no šīs propagandas ir stāsti par antisemītismu kā kaut ko dominējošu Ukrainā. Tas noveda pat līdz tam, ka dažādu ebreju draudžu pārstāvji Ukrainā sapulcējās un kopīgi uzrakstīja vēstuli Putinam, kurā skaidroja – tā tas patiesībā nav.”
Zviedru neonacistu paustais gan liecina par pilnīgi pretēju pārliecību. Proti, viņi uzskata, ka ukraiņu nacionālisti ir brīvi no ebreju lobija ietekmes un tāpēc viņus var atbalstīt. Neonacists Magnuss Sodermans, kurš ir “Ukrainas brīvprātīgo” vervēšanas iniciators, laikrakstam „Expressen” norāda – mēs palīdzam mūsu ukraiņu brāļiem, jo nedrīkst pieļaut, ka Eiropas Savienība, ASV un Izraēla iekaro sev pozīcijas Ukrainā.
Brīvprātīgo vervēšanas uzsaukumā var lasīt sekojošo: „Skandināvu sapnis par piedzīvojumiem klauvē pie durvīm, izmanto to un dodies mums līdzi uz Ukrainu, lai piepildītu šos viedos vārdus: mums ir jānodrošina mūsu tautas pastāvēšana un mūsu balto bērnu nākotne.”
“Ukrainas brīvprātīgo” vervēšanai Zviedrijā tātad tiek izmantoti tā sauktie 14 vārdi, kurus lieto nacisti visā pasaulē.
