Par nobalsoja 116 parlamenta deputāti, 173 bija pret, bet 60 atturējās. Šajā gadījumā atturēšanās bija līdzvērtīga balsojumam “par”, jo opozīcijai vajadzēja savākt vismaz 175 no 349 balsīm, lai izgāztu Levēna apstiprināšanu.
Levēns pauda pateicību parlamentam par viņam atkārtoti izrādīto uzticību.
Valdību bija centies izveidot arī Moderātu partijas līderis Ulfs Kristersons, bet viņš atteicās no šī nodoma, kad saprata, ka negūs parlamenta vairākuma atbalstu.
“Tagad mums būs vēsturiski vāja valdība, kas nav spējīga pat vienoties par kopīgu budžetu,” Levēna veidoto mazākuma valdību kritizē Kristersons.
Levēns piektdien varētu paziņot jaunās valdības sastāvu, bet būtiskas izmaiņas nav gaidāmas.
Sociāldemokrātu līderis Levēns ir Zviedrijas premjers kopš 2014. gada.
Levēna valdībai būs jāmēģina noturēties līdz 2022. gada septembrim, kad Zviedrijā plānotas parlamenta vēlēšanas.
KONTEKSTS:
Neuzticības balsojumu Levēna valdībai ierosināja galēji labējā partija “Zviedrijas demokrāti”. To atbalstīja arī galēji kreisie, kas līdz šim bija nodrošinājuši parlamentāro atbalstu sociāldemokrātu un zaļo veidotajai mazākuma valdībai.
Kreisā partija pieprasīja Levēnam atmest ieceri par atteikšanos no īres griestiem jaunuzceltajos dzīvojamajos namos. Zviedrijā ir spēkā stingra īres griestu sistēma, kas ierobežo īres cenas, bet valdība ierosināja mainīt sistēmu, lai jaunuzceltos namos īres cenas noteiktu saskaņā ar brīvā tirgus likumiem.
Īres griestu dēļ nekustamo īpašumu biznesam trūkst motivācijas būvēt jaunus īres namus, tādēļ Zviedrijas lielpilsētās vērojams mājokļu deficīts, rindā uz īres tiesībām nākas gaidīt gadiem ilgi.
