Viņš norādījis, ka šobrīd Baltijas jūrā tiek novērota daudz lielāka militārā aktivitāte nekā kādreiz. Notiek arī vairāk Krievijas bruņoto spēku mācību un ir izvērstas plašākas izlūkdienestu aktivitātes.
Šādi Maskava izdara arī spiedienu pret Baltijas valstīm. “Es domāju, ka ir ļoti svarīgi, ja mēs spējam par šiem jautājumiem runāt," atzinis Hultkvists. Viņš uzsvēris, ka šīs aktivitātes radot tādu klimatu, kurā Zviedrijai nākas biežāk izmantot savus ātrās reaģēšanas spēkus nekā daudzos iepriekšējos gados.
Skaļākais incidents pēdējā laikā bijis svešas zemūdenes meklēšana pie Zviedrijas krastiem. Lai arī nav iegūti tieši pierādījumi, visticamāk, tā bijusi Krievijas militārā zemūdene.
Bažas par Baltijas valstu drošību aizsākās pērn martā, kad Krievija anektēja Krimu un pēcāk aprīlī tās atbalstīti kaujinieki iebruka Austrumukrainā.
