Stokholma cer, ka piemēram sekos arī citas valstis. Miera process starp Izraēlu un palestīniešiem joprojām ir iestrēdzis. Tādēļ Palestīniešu pašpārvalde aktīvāk sākusi aicināt starptautisko sabiedrību atzīt tās valstiskumu. Palestīnieši Zviedrijas lēmumu atzinuši par „vēsturisku un drosmīgu”. Izraēla savukārt to uzskata par „nožēlojamu”.
Palestīnu veido divas savrupas teritorijas – Jordānas upes Rietumkrasts un Gazas sektors. Jo īpaši Gazas sektors, kuru politiski kontrolē radikālā militārā organizācija "Hamas", pēdējos gados saistījies tikai ar plašiem Izraēlas armijas operācijās radītiem postījumiem, civiliedzīvotāju upuriem un bezcerību, kas vērojams ik uz soļa šajā pasaules vienā no visblīvāk apdzīvotajiem nostūriem.
Tikai 2001.gadā tā laika Izraēlas premjerministrs Ariels Šārons atzina, ka neatkarīga Palestīna varētu būt ieilgušā Tuvo Austrumu konflikta risinājums. Tomēr rīcība nesekoja. 2009.gadā ASV spiediena rezultātā Jeruzaleme atkal pārapstiprināja savu atbalstu divu valstu risinājumam, tomēr tiktāl tie bijuši tikai vārdi.
Neizlēmīgas bijušas arī rietumvalstis, atbalstot Palestīnas valsts izveidi principā, bet izvairoties no reāliem soļiem.
“Šodien Zviedrija pieņēmusi lēmumu par Palestīnas valsts atzīšanu. Lēmums pieņemts, balstoties starptautiskās likumdošanas kritērijos. Ir teritorija, cilvēki un valdība. Neatzīt Palestīnu tādēļ, ka tā ir okupēta, nozīmētu pretrunu principam, ka agresija nedrīkst nest pozitīvus augļus. Ievērojiet, ka jau vairāk nekā 130 valstis atzīst Palestīnu. Zviedrija šajā uzskaitījumā ir 135.," norādīja Zviedrijas ārlietu ministre Margota Vallstrēma.
Zviedrijas premjerministrs un sociāldemokrātu līderis Stefans Lēvens Palestīnas atzīšanu pieminēja jau savas inaugurācijas runas laikā oktobrī. Tas izraisīja tūlītēju kritiku no Izraēlas un Amerikas Savienotajām Valstīm.
Taču Stokholma uzsver, ka Palestīnas atzīšana ir ieguldījums labākai nākotnei šim reģionam.
Zviedrijas Ārlietu ministre Margota Vallstrēma noraidīja pārmetumus, ka šis lēmums nācis par ātru: “Man drīzāk rūp, ka tas nācis par vēlu."
Vallstrēmas publicētajā rakstā zviedru laikrakstā „Dagens Nyheter” viņa atzina, ka „būs tādi, kas apgalvos, ka [šis] lēmums nācis pārāk agri.” Bet, viņasprāt, „tas bijis pārāk novēlots.” Ministre norādīja, ka Zviedrija uzskata, ka starptautiskie kritēriji Palestīnas valsts atzīšanai ir izpildīti. Viņa uzsvēra, ka, lai gan valsts gan robežas nav noteiktas, tomēr pastāv valdība, kas var īstenot „iekšēju un ārēju kontroli”. Kā precedentu Vallstrēma minēja, ka Zviedrija jau agrāk ir atzinusi valstis, kurām trūcis kontroles pār daļu savas teritorijas, piemēram, Kosovu.
Pagaidām ir grūti spriest, vai Stokholmas pieņemtais lēmums veicinās miera procesu, un vai Zviedrijas piemēram sekos citas valstis. Simboliskā, nesaistošā balsojumā Lielbritānijas parlaments pirms pāris nedēļām atbalstīja Palestīnas valstiskumu, bet Londonas politiku attiecībā uz divu valstu risinājumam tas nemaina. Tomēr šie soļi liecina par pieaugošo neapmierinātību par iestrēgušo miera procesu.
Palestīnieši vēlas izveidot savu valsti Izraēlas okupētajā Rietumkrastā un Gazas joslā ar Austrumjeruzalemi kā galvaspilsētu. Tomēr Izraēlai turpinot paplašināt ebreju kolonijas palestīniešu teritorijās, un miera process uz priekšu nevirzoties, palestīnieši mēģina panākt, lai starptautiskā sabiedrība atzīst Palestīnas valstiskumu.
Palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass Zviedrijas lēmumu nodēvējis par „vēsturisku un drosmīgu” soli, un aicināja arī citas valstis sekot Stokholmas piemēram.
Kaut gan Eiropas Savienība kopumā atbalsta neatkarīgas Palestīnas valsts izveidi, praksē bloka valstis paudušas dažādu nostāju. Latvijas nostājai līdz šim bijusi raksturīga pragmatiskos apsvērumos balstīta atturība.
Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds norāda uz šī soļa nozīmību: "Zviedrija pirmā no Eiropas Savienības, kas atzīst Palestīnu kā valsti. Ir Centrāleiropas [valstis], bet tās atzinušas vēl patiesībā 80.gadu beigās. Islande, bet ne ES. Zviedrija pirmā Eiropas Savienības valsts. Tagad Eiropas kārta. Un, protams, svarīgi, jo Zviedrija ir būtisks spēlētājs.
Bet nevajadzētu pārvērtēt, ka tagad pārējās valstis steigsies sekot Zviedrijas piemēram. Diplomātija – tas nav tikai par solījumiem un vērtībām, bet arī par reālpolitiku."
Lai gan Palestīnas jautājums ir starptautisko attiecību karstais kartupelis, tomēr Palestīnai pirms trim gadiem piešķirts novērotāja statuss Apvienotajās Nācijās. Bet gadu vēlāk ANO protokola vadītājs izdeva rīkojumu, nosakot, ka visos oficiālajos Apvienoto Nāciju dokumentos turpmāk lietojams apzīmējums “Palestīnas valsts”. Stokholma pārliecināta, ka Palestīnas valsts atzīšana ir atbalsts mēreno palestīniešu politiskajiem centieniem, kur citādāk politiku veido tikai radikāli karstgalvji.
Kā intervijā Latvijas Televīzijai norādīja Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Kārlis Eihenbaums, Latvija ir tuvu tam, lai nozīmētu savu pārstāvi palestīniešu pašpārvaldē. Tas dos vairāk iespēju pārrunāt ar palestīniešiem, kā viņi redz savu nākotni. Pašlaik neesot pārliecības, ka viņi ir gatavi savai valstij.
