Jau pirms četriem gadiem, iepriekšējās vēlēšanās, šis politiskais spēks dubultoja savu deputātu skaitu parlamentā. Un izskatās, ka arī šoreiz “Zviedrijas Demokrātu” frakcija kļūs vēl divas reizes lielāka. Vēlētāju aptauju dati liecina, ka par šo partiju ir gatavi balsot 20% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Tādēļ pašreizējais Zviedrijas premjers, sociāldemokrāts Stefans Lēvens pirms vēlēšanām vairākkārt brīdināja iedzīvotājus nebalsot par šo radikālo spēku, saucot to par bīstamu.
Sociāldemokrāti, tāpat kā vairums pārējo politisko partiju, sola pēc vēlēšanām nesadarboties ar “Zviedrijas Demokrātiem”. Lēvens ir sacījis, ka sadarbība ar šo partiju padarīs jebkuru politisko spēku atkarīgu no radikāļu prasībām.
“Zviedrijas demokrāti” migrantu pieplūdumu saista ar noziedzības līmeni, lai gan oficiālie dati par saistību neliecina. Partijai ir neonacistu saknes, bet pēdējos gados tā centusies norobežoties no radikālisma un izraidījusi vairākus partijas biedrus. Tās līderis apgalvo, ka partijā nav nekādas tolerances pret rasismu. Tomēr vairāki partijas biedri apšaubāmu izteikumu dēļ ierauti skandālos.
“Zviedrijas Demokrātu” asie izteikumi par iebraucējiem nebūt ne visiem ir pa prātam. Priekšvēlēšanu kampaņas noslēgumā partijas vadītājs Džimijs Okesons ir saņēmis draudu vēstuli, kurā viņam tiek pieprasīts izstāties no priekšvēlēšanu cīņas.
Uz vēstules esot bijis teroristiskā grupējuma “Islāma valsts” izmantotais logotips. Policija šobrīd veic izmeklēšanu.
Imigrācija un iebraucēju integrācija ir centrālais temats šajā priekšvēlēšanu kampaņā. 2015. gadā, migrācijas krīzes laikā, Zviedrija uzņēma vairāk nekā 160 000 iebraucēju. Eiropā tas bija augstākais imigrantu skaits uz vienu valsts iedzīvotāju. Tomēr daudziem no šiem cilvēkiem ir grūti atrast darbu un iekļauties sabiedrībā. Tas veicina nelegālo nodarbinātību un rada slogu uz sociālo sistēmu. Turklāt līdz ar iedzīvotāju skaita pieaugumu grūtāk pieejami ir kļuvuši arī mājokļi un veselības aprūpe.
Pašreiz pie varas esošie sociāldemokrāti uzsver, ka aizvadītajos četros gados bezdarbs ir krasi samazinājies. Tādēļ viņi mudina vēlētājus atbalstīt līdzšinējās politikas turpināšanu.
“Šīs vēlēšanas ir referendums par mūsu labklājību. Mēs gribam turpināt tajā investēt, investēt skolās un veselības sistēmā, palīdzēt ģimenēm, nevis atgriezties pie konservatīvo politikas un nodokļus samazināt. Šīs vēlēšanas ir arī par pienācīgu demokrātiju, un sociāldemokrātu vadīta valdība ir garantija, kas neļaus Zviedrijas demokrātiem, ekstrēmistu, rasistu partijai, gūt jebkādu ietekmi valdībā,” paziņoja Zviedrijas premjerministrs Stefans Levēns.
“Valdība, kas pie varas ir četrus gadus, šo gadu laikā prioritizējusi patvēruma meklētājus tā vietā, lai nabadzīgajiem pensionāriem uzlabotu dzīves līmeni, lai bērniem-invalīdiem nodrošinātu aprūpi un lai samazinātu rindas slimnīcās,” savukārt paziņoja Zviedrijas demokrātu līderis Džimijs Ekesons.
Tomēr partiju reitingi liecina, ka neviens no politiskajiem spēkiem nesaņems pietiekami daudz balsu, lai vienatnē veidotu valdību.
Visticamāk, nelielu pārsvaru saglabās kreisā bloka partijas ar sociāldemokrātiem priekšgalā.
Tāpat popularitātes pieaugumu piedzīvo arī “zaļie”. Daudzi iedzīvotāji ir satraukti par klimata pārmaiņām un saista tās ar postošiem mežu ugunsgrēkiem, kas šovasar plosījās Zviedrijā. Tādēļ daļa vēlētāju vēlas, lai valdība darītu vairāk klimata pārmaiņu novēršanai. Tā ir pirmā reize kopš bēgļu krīzes sākuma, kad vēlētāji Zviedrijā dodas pie urnām, un iedzīvotāju domas par to, kādai jābūt migrācijas politikai, dalās.
“Mēs bijām ļoti droša un mierīga valsts. Tagad es jūtos mazliet nedroši, īpaši par manu bērnu nākotni,” atzina vēlētāja Sabīna.
“Es gribu raudāt, kad par to domāju. Viņi runā briesmu lietas. Jā, protams, mums šeit ir daudz bēgļu, bet mums par viņiem jārūpējas. Viņi bēg no kara. Mēs nevaram viņus vienkārši izmest,” sacīja vēlētāja Veronika.
