Saūda Arābijas karaļnama kritiķis, trimdā dzīvojošais žurnālists Džamals Hašogi tika nogalināts pirms diviem gadiem konsulātā Stambulā. Jau kopš pašiem pirmsākumiem tika uzskatīts, ka pavēli pastrādāt šo slepkavību ir devis faktiskais Saūda Arābijas vadītājs, kroņprincis Mohameds bin Salmans, kurš gan to ir kategoriski noraidījis. Pagājušajā gadā par šo slepkavību tika tiesāti vairāki aģenti, kuri esot pielietojuši pārmērīgu spēku pret žurnālistu. Par šo noziegumu viņi saņēma 20 gadus cietumā, lai arī sākumā viņiem tika piespriests nāvessods.
Šajās dienās ASV izlūkdienesti pirmo reizi oficiāli publiskojuši ilgi gaidīto ziņojumu, kurā vēlreiz apstiprināts, ka Džamala Hašogi notveršanas un nogalināšanas operāciju, visticamāk, ir pilnvarojis tieši kroņprincis Mohameds bin Salmans. Par pamatu šādiem pieņēmumiem tiek minēti vairāki faktori.
Tas, ka Mohameds bin Salmans reāli pieņem lēmumus valstī jau kopš 2017. gada; tas, ka šajā operācijā ir piedalījies viens no viņa tuvākajiem padomniekiem, kā arī pietuvinātais drošības personāls.
Un, visbeidzot, tiek uzsvērts, ka kroņprincis atbalsta vardarbīgas darbības ar mērķi apklusināt disidentus.
Drīz pēc šī ziņojuma publiskošanas ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņoja par ierobežojumiem, kas ieviesti pret vairākiem desmitiem Saūda Arābijas amatpersonu.
"ASV Finanšu ministrija ievieš sankcijas pret bijušo Saūda Arābijas izlūkdienesta vadītāja vietnieku Ahmedu Suri par viņa tiešo lomu Stambulas operācijā, kurā tika nogalināts Džamals Hašogi.
Mēs esam spēruši soļus, lai ieviestu tā dēvēto Hašogi aizliegumu, kas paredz vīzu ierobežojumus 76 Saūda Arābijas personām, kuras varētu būt iesaistītas disidentu apdraudēšanā citās valstīs.
Tas attiecas gan uz Hašogi slepkavību, gan citiem gadījumiem. Svarīgi ir arī tas, ka mēs esam ieviesuši jaunu politiku, kas ļaus Valsts departamentam ierobežot un atcelt vīzas pret jebkuru personu, kas iesaistīta operācijās pret disidentiem vai žurnālistiem, cenšoties viņus iebiedēt, novērot vai nodarīt viņiem ļaunumu. Šāda prakse, neatkarīgi no tā, vai to ir paveikusi Saūda Arābija, vai kāds cits, ir pilnībā nepieņemama. Un tagad mūsu rīcībā ir jauni līdzekļi, lai tam pretotos," teica Blinkens.
Viens no neatbildētajiem jautājumiem, kuru līdz galam nav spējis izskaidrot arī Blinkens, ir – kāpēc ieviestās sankcijas neattieksies tieši uz kroņprinci Mohamedu bin Salmanu? Blinkens preses konferencē norādījis, ka ASV prezidents Džo Baidens esošo situāciju ir apspriedis ar Saūda Arābijas karali Salmanu, Blinkens ir pārrunājis ar savu kolēģi ārlietu ministru, bet aizsardzības ministrs Loids Ostins ar savu Saūda Arābijas kolēģi, kurš, tā sagadījies, ir tieši Mohameds bin Salmans.
Komentētāji pieļāva, ka, visticamāk, šāda ASV administrācijas piesardzīgā politika ir saistīta ar Saūda Arābijas nozīmīgo lomu Tuvajos Austrumos. Galu galā tā ir lielākā naftas eksportētāja un arī tuva ASV sabiedrotā, kurai ir nozīmīga loma gan Jemenas kara izbeigšanā, gan diskusijās ar Irānu. Lai arī sankciju pret Mohamedu bin Salmanu pagaidām joprojām nav, Baidens sarunā ar karali Salmanu ir pievērsis uzmanību cilvēktiesību ievērošanai Saūda Arābijā, turklāt ir skaidri norādījis, ka ar kroņprinci politiskās diskusijās personīgi neiesaistīsies.
KONTEKSTS:
ASV dzīvojušais laikraksta "Washington Post" līdzstrādnieks Džamals Hašogi, kurš kritizēja Saūda Arābijas režīmu, 2018. gada 2. oktobrī tika nogalināts Saūda Arābijas konsulātā Stambulā, kur viņš bija ieradies, lai saņemtu laulībām ar Turcijas pilsoni Hatidži Džengizu nepieciešamos dokumentus.
Saūda Arābija sākotnēji noliedza, ka tai būtu jebkas zināms par to, kas noticis ar Hašogi, bet vēlāk apgalvoja, ka 59 gadus vecais žurnālists konsulātā Stambulā zaudējis dzīvību dūru cīņā, līdz visbeidzot atzina, ka žurnālists nogalināts ar iepriekšēju nodomu pastrādātā slepkavībā.
Saūda Arābijas prokuratūra noliegusi, ka ar Hašogi slepkavību būtu saistīts kroņprincis Mohameds bin Salmans.
