2008. gadā ES uzsāka programmu „Pegase", lai atbalstītu Palestīniešu Pašpārvaldi un palīdzētu tai īstenot ambiciozo trīs gadu reformu un attīstības plānu. Ar šīs programmas palīdzību Eiropas Savienība piešķir gan savu, gan dalībvalstu finansējumu, palīdzot palestīniešu pašpārvaldei segt tās budžeta izmaksas. Kopumā tiek atbalstītas programmas tādos virzienos kā laba pārvaldība, sociālā attīstība, ekonomikas un privātā sektora attīstība un sabiedriskās infrastruktūras attīstība. Tādējādi ES palīdz palestīniešiem nodrošināt algas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, kā arī segt sociālos pabalstus nabadzīgākajām ģimenēm, saglabāt svarīgus sabiedriskos pakalpojumus un uzlabot publiskās finanses.
Pagājušajā nedēļā Luksemburgā bāzētā Eiropas Revīzijas palāta nāca klajā ar visai kritisku ziņojumu, kurā norādīts, ka ES ir maksājusi algas arī tiem palestīniešu ierēdņiem, kuri nav strādājuši jau gadiem ilgi. Kopumā laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam palestīniešu sabiedriskā sektora darbinieku algām vien tērēti aptuveni 200 miljoni eiro gadā.
Saskaņā ar auditoru ziņojumu, vissatraucošākā situācija ir novērota Gazas sektorā, kur Veselības aizsardzības un Izglītības ministrijās kopš 2010. gada nav strādājusi aptuveni ceturtā daļa darbinieku, kaut arī algas tiem ir maksātas. Interesanti, ka aptuveni 90 šādi darbinieki strādā arī Palestīniešu pašpārvaldes Audita un Administratīvās uzraudzības birojā. Līdz ar to Revīzijas palāta atzīst, ka ES palīdzības finansējums nav sasniedzis mērķi atbalstīt sabiedrisko sektoru, bet Eiropas Komisija un Ārlietu dienests uz notiekošo ir pievēris acis.
EK paplašināšanās komisāra Štefana Fīles preses pārstāvis Peters Stanoss atzīst nepilnības, taču norāda uz nepieciešamību šādu finansējumu turpināt. „Es gribētu uzsvērt, ka Gaza atrodas ārpus likumīgo varas iestāžu uzraudzības un ar ES naudu apmaksātajiem darbiniekiem ļoti bieži tiek aizliegts doties uz darbu. Tas ir jāpatur prātā. EK un Eiropas ārējās darbības dienests uzskata, ka palestīniešu Pašpārvaldei ir pienākums apmaksāt savus darbiniekus arī Gazas sektorā, jo tas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai saglabātu Palestīnas valsts vienotību. Ja palestīniešu varas iestādes nemaksās algas, tad kurš to darīs? Ja viņi staigās apkārt bez ienākumiem, ir lielāks risks, ka šīs personas tiks pakļautas ekstrēmistiem, ar kuriem mums nav nekādu sakaru," sacīja Stanoss.
Vienlaicīgi viņš paudis gandarījumu par ziņojuma galveno atzinumu, proti – EK un ārējās darbības dienestam, par spīti sarežģītajai situācijai, tomēr ir izdevies panākt, ka lielākoties finansējums sasniedz vēlamo galamērķi.
Par ziņojumu atbildīgais Eiropas Revīzijas palātas loceklis Hanss Gustavs Vesbarje gan atzinis, ka ir vērojama arvien lielāka vajadzība pārskatīt vairākus pašreizējās pieejas aspektus. Pēc viņa vārdiem, palestīniešu pašpārvalde, kas politiskās nestabilitātes dēļ faktiski ir uz bankrota robežas, ir jāmudina veikt vairāk reformu, it sevišķi saistībā ar tās civildienestu. Turklāt ir jārod veids, kā panākt, ka arī Izraēla veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu „Pegase" tiešā finansiālā atbalsta efektivitāti.
