Viņš atzina, ka sarunās pastāv iekšējās pretrunas. Piemēram, naktī uz piektdienu, 18.martu, uzreiz trīs ES valstis - Portugāle, Francija un Spānija - atgādināja, ka Turcija nav pievienojusies konvencijai, kas liedz uz viņu dzimtenēm sūtīt tos Afganistānas un Irākas pilsoņus, kam tur draud briesmas. Šāda konvencija Turcijai ir tikai attiecībā uz Sīrijas pilsoņiem. Tādējādi var izveidoties situācija, ka ES Turcijai nodotie Afganistānas un Irākas pilsoņi nonāk vietās, kur tiem draud briesmas.
Zīle atzina, ka šobrīd Turcija rīkojas atbilstoši reālpolitikas principiem, izmantojot ES sarežģīto situāciju patvēruma meklētāju jautājumā un iegūstot no šīs situācijas sev. Vienlaikus gan viņš atzina, ka "daudz kas nav skaidrs" un "pilnība uzticība Turcijai nevar būt".
Viņš arī atzina, ka pastāv iespēja, ka līdz ar Balkānu ceļa slēgšanu migrantiem tie varētu doties uz Eiropu caur Latviju. "Šāds risks pastāv un ir jābūt gataviem nostiprināt savas robežas," atzina Zīle.
Ziņots, ka ES vadītāji naktī uz piektdienu, 18.martu ir vienojušies par piedāvājumu, ko piektdien izteiks Turcijai. Zināms, ka tajā būs gan papildu trīs miljardi eiro Turcijai, ko gan šī valsts saņems tikai ar nosacījumiem, kā arī bezvīzu režīma piedāvājums, kuru gan Turcija arī saņems tikai tad, ja izpildīs 72 dažādus nosacījumus.
