Savas valdīšanas pirmajos sešos gados Kims Čenuns savu tuvāko sabiedroto - Ķīnu - nebija apmeklējis ne reizi, taču pagājušajā gadā vien tika sarīkotas trīs šādas vizītes. Līdzīgi kā šīsdienas viesošanās arī par iepriekšējām ierašanās reizēm Pekinā sabiedrībai pirms tam netika ziņots. Par to, ka Ziemeļkorejas līderis, iespējams, dodas uz Ķīnu, baumas izskanēja jau vakar, kad prezidenta vilciens tika redzēts, šķērsojot valsts robežu. Par to lika domāt arī robežpilsētā ieviestie stingrie drošības pasākumi.
Kā otrdien paziņojuši Ziemeļkorejas oficiālie mediji, triju dienu ilgā vizīte Ķīnā notiek pēc šīs valsts prezidenta Sji Dziņpina ielūguma. Kimu vizītē pavada arī vairākas citas augstu stāvošas Ziemeļkorejas amatpersonas.
Ārvalstu medijos izskan minējumi par to, kādi varētu būt patiesie šīs vizītes iemesli. Tā, piemēram, BBC norāda, ka iepriekšējās divas tikšanās notikušas pirms vēsturiskajām sarunām ar Dienvidkorejas prezidentu Munu Džēinu un ASV prezidentu Donaldu Trampu. Tieši tāpēc tiek prognozēts, ka arī šoreiz ar Pekinu tiek saskaņota turpmākās darbības stratēģija. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs nedēļas sākumā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka drīzumā kļūs zināms arī otrā viņa un Kima Čenuna samita datums.
Kopš abu politiķu iepriekšējās tikšanās pagājušā gada jūnijā Singapūrā un vēsturiskās vienošanās par pakāpenisku kodolatbruņošanos abu pušu attieksme pret šo jautājumu ir bijusi visai atšķirīga. Savā jaunā gada uzrunā Kims Čenuns paziņoja, ka joprojām ir uzticīgs kodolatbruņošanās idejai, taču norādīja uz gatavību mainīt kursu, ja Amerikas Savienoto Valstu ieviestās ekonomiskās sankcijas netiks atceltas. Tikmēr ASV joprojām uzstāj, ka sankcijas paliks spēkā līdz brīdim, kamēr Phenjana nebūs pilnībā atteikusies no kodolarsenāla.
Komentējot šīsdienas vizīti Pekinā, Vašingtonā bāzētā Nacionālo Interešu Centra aizsardzības pētījumu direktors Harijs Kazianis aģentūrai "Reuters" norādījis, ka Kims Čenuns vēlas izdarīt spiedienu uz Trampa administrāciju, nodemonstrējot, ka par spīti starptautiskajai izolācijai viņam ir gan diplomātiskās, gan ekonomiskās rīcības spējas - arī ārpus Vašingtonas un Seulas piedāvātajām. Pēc viņa vārdiem, Savienotajām Valstīm ir pamats uztraukties, jo jebkuri Phenjanas centieni stiprināt attiecības ar Pekinu vājina Savienoto Valstu īstenoto maksimālā spiediena stratēģiju.
Pašlaik Pekinā notiek arī ASV un Ķīnas amatpersonu sarunas par iespējamo tirdzniecības karu abu valstu starpā un, kā pieļauj aģentūra "France Press", Ķīna šajās sarunās var izmantot arī Ziemeļkorejas kārti. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo gan apgalvo, ka abi šie jautājumi tomēr neesot saistīti un to uzsverot arī ķīniešu puse.
Savukārt Pekinā bāzētā "Carnegie-Tsinhua" centra pētnieks Tongs Žao televīzijas sabiedrībai CNN paudis viedokli, ka šī ir ļoti racionāla Kima Čenuna stratēģija, cenšoties demonstrēt līdzsvaru starp divām reģionā ietekmīgām lielvarām: ASV un Ķīnu. Tas varētu dot Ziemeļkorejai lielākas rīcības iespējas, galu galā ļaujot Kimam Čenunam panākt savu galveno mērķi - gan saglabāt kodolieročus, gan vienlaicīgi veicināt ekonomikas izaugsmi.
