Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien kā goda viesis ieradās Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas desmitgades forumā Pekinā, kur tikās ar Ķīnas prezidentu. Kremļa saimniekam šādas ārvalstu vizītes kļuvušas ārkārtīgi retas, it īpaši – ārpus Kolektīvās drošības līguma organizācijas dalībvalstu robežām. Citiem vārdiem sakot, Krievijas prezidents apmeklē tikai tās valstis, kurās viņš netiks arestēts, pamatojoties uz Starptautiskās Krimināltiesas izdoto orderi.
Ķīnas un Krievijas līderi tikās laikā, kad ģeopolitiskā situācija pasaulē arvien saasinās. Krievijas īstenoto pilna mēroga karu Ukrainā nu papildinājusi arī Izraēlas un palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" karadarbība Tuvajos Austrumos.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, tiekoties ar Putinu paziņoja, ka starp abām valstīm nepārtraukti padziļinās savstarpējā politiskā uzticēšanās, vēstīja Pekinas mediji.
Viņš arī atzinīgi novērtēja abu valstu ciešo un efektīvo stratēģisko koordināciju. Eksperti norādīja, ka Ķīna ir vienīgais stabilais Krievijas sabiedrotais.
"Pēdējos gados, jo īpaši kopš Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu, mēs esam liecinieki Krievijas un Ķīnas pastiprinātiem centieniem stiprināt attiecības. Faktiski notikusi Krievijas un Ķīnas interešu saskaņošana stratēģiskajā jomā, īpaši, ja runa ir par abu valstu pret Rietumiem vērsto retoriku un nedemokrātisko uzvedību," vērtēja Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) pētnieks Marks Vojdžers.
Viņš arī stāstīja, ka Ķīna sniedz būtisku atbalstu Krievijai laikā, kad valsts saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, kas saistīti ar tai piemērotajām rietumvalstu sankcijām:
"Ķīnieši [Kremlim] sniedz būtisku glābšanas riņķi, kad runa ir par Krievijas gāzes un naftas iegādi, kā arī nodrošina [valstij nepieciešamos] finanšu instrumentus. Ķīna ir ļoti vajadzīga Krievijai, tāpēc Pekinai šobrīd ir virsroka."
Viesojoties Pekinā, Krievijas prezidents ticies arī ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu – vienu no pēdējiem Eiropas valstu vadītājiem, ar kuru Maskava uztur draudzīgas attiecības. Vēl Putins tikās arī ar Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču.
Šī Balkānu valsts tās prezidenta vadībā arvien vairāk attālinās no iepriekš uzstādītā mērķa pievienoties Eiropas Savienībai (ES) un tā vietā ekonomiski un politiski tuvojas Krievijai un Ķīnai.
Gan Pekina, gan Maskava ir kritizējušas Izraēlas rīcību, atbildot uz "Hamās" teroristu sarīkoto slaktiņu 7. oktobrī un aicinājušas uz pamieru. Ķīna un Krievija arī nav nosodījušas "Hamās".
Tikmēr ASV aizvien apliecinājusi atbalstu Izraēlai – nedēļas sākumā tur viesojās valsts sekretārs Entonijs Blinkens, bet trešdien – prezidents Džo Baidens. ASV norādīja, ka Izraēlai ir tiesības sevi aizstāvēt.
Kopumā pašreizējā globālā vide ir ļoti atšķirīga no jebkā, kas pieredzēts pagātnē, – pat vistumšākajās Aukstā kara dienās, tā ziņojumā secinājusi ASV Kongresa Stratēģiskās pozīcijas komiteja. Tās ieskatā ASV ir steigšus jāpaātrina militārā modernizācija, jāpalielina savi konvencionālie un kodolspēki.
ASV Kongresa komiteja uzskata – ASV jābūt gatavām vienlaicīgam karam ar Ķīnu un Krieviju.
"Es domāju, ka viņiem ir taisnība," vērtēja Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) pētnieks Vojdžers, "bet es gribu piebilst, ka ziņojuma secinājumi nenozīmē, ka noteikti būs karš starp Ameriku un Ķīnu."
Vienlaikus pētnieks arī teica, ka nav zināms, kas notiks nākotnē, taču komiteja norādījusi, ka tas esot ļoti iespējams:
"Ziņojuma ieteikumi ir ļoti pamatoti. Amerikai ir jāmodernizē un jāpilnveido savi kodolspēki, lai ņemtu vērā Ķīnas un Krievijas paveikto, modernizējot savus kodolspēkus. Es nekristu panikā, es neuztvertu šo ziņojumu, ka jā, mums būs karš ar Ķīnu. Mēs ceram, ka nē, bet cerība nav plāns."
"Hamās" negaidītais uzbrukums Izraēlai atbalsojās visā pasaulē. Arī Taivāna cieši vēro situāciju Tuvajos Austrumos, bažījoties par Ķīnas draudiem.
""Hamās" un Izraēlas karš sākās ļoti pēkšņi. Esam rūpīgi sekojuši tā attīstībai un izveidojuši tam paredzētu darba grupu. Izlūkošanas darbs ir patiešām svarīgs, jo tikai ar izlūkdatiem mēs varam reaģēt iepriekš un novērst karu ar Ķīnu," sacīja Taivānas aizsardzības ministrs Čiu Kuočens.
Bažas paudusi arī Dienvidkoreja. Valsts raizējas, ka gadījumā, ja Seula nespētu izsekot visiem Ziemeļkorejas militārajiem manevriem, nedraudzīgā kaimiņvalsts varētu izvērst līdzīgu uzbrukumu, kā "Hamās" to izdarīja Izraēlā.
