Dānijas aizsardzības ministrs Mortens Bodskovs skaidroja, kāpēc šī koalīcija nekonkurē ar NATO: “Tas nav nekādā konkurencē ar NATO. Tā ir vienkārša, praktiska sadarbība, kur mēs veicam mācības un citas praktiskas sadarbības formas. Mums bija laba saruna pēc viņa [Ukrainas prezidenta] uzrunas, ko mēs vēl varam darīt, lai atbalstītu Ukrainu.”
Klātesošos ar videozvana palīdzību uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš sacīja, ka dažas NATO dalībvalstis, šķiet, ir "Krievijas agresijas hipnotizētas" un ka pasaules karš "varētu sākties, ja NATO neaizvērs Ukrainas debesis".
Bažas, ka ar Ukrainu nekas nebeigsies, izskanēja visai skaidri. “Ja Putins uzvarētu Ukrainā, viņš jau neapstātos. Kādā veidā tas ietu tālāk, tas nav zināms. Bet ir skaidrs, ka te jau nav viens diktators, kas cenšas izveidot vai atjaunot kaut kādu impēriju. Viņš jau nav definējis impērijas galīgos izmērus. Izmēri ir – tik tālu, cik viņš var [aiziet],” sacīja Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
Tika apspriesta krīze Ukrainā, militārā atbalsta palielināšana Ukrainai un pašu valstu ilgtermiņa enerģētiskās drošības jautājumi.
“Vladimirs Putins pēdējos gados ir bijis kā narkotiku tirgotājs, kurš Rietumvalstīm veidojis atkarību no saviem ogļūdeņražiem, no naftas un gāzes. Mums ir jāatbrīvojas no šīs atkarības,” sacīja Boriss Džonsons.
LTV pēc samita uz brīdi bija iespēja aprunāties ar Somijas prezidentu par to, vai Somija neplāno tomēr iestāties NATO, redzot, kas notiek ar valstīm, kas tajā nav. Somijas prezidents Sauli Nīniste atbildēja, ka tas tiek apspriests parlamentā: “Es jau esmu daudzas reizes teicis, ka mūsu parlaments pēta visas dažādās alternatīvas un visus riskus, ko tas varētu ietvert. Un mēs gaidām uz šī pētījuma diskusiju.”
Šī tikšanās ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vadītājiem ir daļa no centieniem stiprināt Eiropas noturību pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja, ka pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā. Konfliktā gājuši bojā vairāk nekā 500 civiliedzīvotāji.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
