Zelenskis: Karastāvokļa ieviešana okupētajās teritorijās ir «biedru čekistu» histērija

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 7 mēnešiem.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums ieviest karastāvokli okupētajās Ukrainas teritorijās ir "biedru čekistu" histērija, trešdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Par vienu no vakardienas centrālajiem notikumiem Ukrainā var uzskatīt Krievijas prezidenta Vladimira Putina parakstīto lēmumu par karastāvokļa izsludināšanu četros uz laiku okupētajos Ukrainas reģionos.  Kā trešdien savā ikvakara uzrunā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, šāda rīcība liecina par "čekistu histēriju". Pēc viņa vārdiem, jo tuvāka būs Krievijas sakāve kaujas laukā, jo lielāka būs Kremļa histērija. Lai arī pagaidām vēl tikai var prognozēt, kā attīstīsies šis jaunais regulējums un kādas būs tās sekas, ukraiņu eksperti un politiķi jau norādīja, – piemēram, Krievijas ielikteņu valdību lēmums it kā evakuēt iedzīvotājus no Hersonas un citiem apgabaliem apjomu ziņā jau ir pielīdzināma masveida deportācijām.

Savukārt ASV domnīca "Kara izpētes institūts" prognozēja, ka Krievijas varas iestādes pašlaik rada informatīvos apstākļus tam, lai attaisnotu ieplānoto savu spēku atkāpšanos un ievērojamas daļas Hersonas apgabala atdošanu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Pēc domnīcas vārdiem, par to liecina gan Hersonas apgabalā okupācijas spēkiem lojālās vadības, gan arī Krievijas bruņoto spēku komandiera Ukrainā Sergeja Surovikina nesenie izteikumi. Jau ziņots, ka Surovikins aizvakar izteicās par iespējami smagiem lēmumiem par Hersonas pilsētas nākotni, un šie izteikumi tiek traktēti kā iespēja, ka Krievijas spēkiem varētu nākties pamest arī Hersonu.

Tāpat vakar Ukrainas prezidents Zelenskis ir izteicies, ka mēneša laikā ukraiņu spēki ir notriekuši 233 Krievijas palaistos irāņu dronus "Shahed", kā arī desmitiem raķešu. Vienlaikus britu izdevums "The Guardian" ziņo, ka cīņa ar irāņu lidaparātiem Ukrainai izmaksā vairāk nekā paši lidaparāti. Kā aprēķinājusi ukraiņu organizācija "Molfar", visi mēneša laikā palaistie droni iebrucējiem ir izmaksājuši ne vairāk kā 18 miljonus eiro, taču šo dronu notriekšanai Ukraina ir iztērējusi vairāk nekā 28 miljonus eiro. Turklāt šajā summā nav ierēķināti tie postījumi, kurus rada līdz mērķiem nokļuvušie droni.

Un bojājumi tiešām kļūst arvien lielāki. Ukrainas enerģētikas kompānija "Ukrenergo" ir informējusi iedzīvotājus, ka dienas laikā uz vairākām stundām daudzviet tiks atslēgta elektrības piegāde, turklāt iedzīvotājiem jārēķinās, ka šādas darbības varētu atkārtoties.

Galvaspilsētas Kijivas mērs Vitālijs Kļičko ir paziņojis, ka elektrības taupīšanas nolūkos trolejbusu vietā šodien ielās izbrauks autobusi. Arī Sumu un Mikolajivas apgabalu militāro administrāciju vadība ir paziņojusi, ka šodien nekursēs elektrotransports, tiks ierobežots ielu apgaismojums un arī ūdens piegāde. Uzņēmumi, piemēram, kafejnīcas vai restorāni, tiek aicināti izsludināt sanitāro dienu vai vienkārši uz dienu slēgties. Arī iedzīvotāji tiek aicināti no plkst. 7 rītā līdz 23 vakarā iespēju robežās taupīt elektrību, jo, ja tas netiks darīts, var iestāties jauni piegādes pārrāvumi.

Bet tikmēr tiek saņemtas ziņas par sprādzieniem arī Krievijas okupētajās teritorijās. Tā, piemēram, šorīt sprādziens atskanējis pašā Doneckas centrā. Upuru sprādzienā nav, taču pilsētā esot traucēti interneta sakari, arī mobilais internets strādājot ar pārrāvumiem.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstnieki vakar ir vienojušies par sankciju ieviešanu pret Irānu par tās iesaistīšanos Krievijas uzsāktajā karā pret Ukrainu. Sankcijas plānotas pret trim personām un dronus ražojošo kompāniju "Shahed Aviation Industries".

Irāna gan oficiāli noraidīja to, ka tā būtu šos lidaparātus piegādājusi Krievijai. Arī Krievija vakar ir aicinājusi Apvienotās Nācijas neizmeklēt šādu dronu uzbrukumus Ukrainai, norādot, ka šie lidaparāti ir ražoti Krievijā, kur to oficiālais nosaukums ir "Ģerānija".

Krievu diplomāts Dmitrijs Poļanskis ir aicinājis nenovērtēt par zemu Krievijas dronu ražošanas industrijas spējas un nosodījis rietumvalstu it kā nepamatotās apsūdzības un sazvērestības teorijas. Poļanskis arī izteicies pret ANO izmeklēšanu Ukrainā, kas būtu papildinājums pašreizējām sankcijām pret Irānu. Pēc diplomāta vārdiem, ANO komandai nav pilnvaru veikt šādu izmeklēšanu, taču, ja šāda izmeklēšana notiktu sankciju komitejas ietvaros, tas būtu ļoti neprofesionāli un politiski.

Bet, kamēr rietumvalstis turpina diskutēt arī par militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai, Amerikas Savienotajās Valstīs arvien izteiktāk ir jūtama Kongresa vidustermiņa vēlēšanu tuvošanās. Kā paziņojusi ASV prezidents Džo Baidena administrācija, palīdzība Ukrainai Kongresam tiks prasīta, cik vien ilgi būs nepieciešams, taču administrācijas pārstāvji ir gatavi tam, ka pēc iespējamās kontroles iegūšanas pār Kongresu republikāņi varētu palīdzību ierobežot. Jau tagad partijas rindās esot domstarpības, cik ilgi amerikāņiem vajadzētu turpināt sniegt atbalstu Ukrainai.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Uzbrukumos nogalināti vismaz 19 cilvēki, vairāk nekā 100 ir ievainoti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti