- Baltkrievijas neierasti laipnā attieksme kontrastē ar Krievijas ierasti aso Rietumu kritiku
- Eksperti: Ažiotāžai nav pamata, taču mācības apstiprina Baltkrievijas atkarību no Krievijas
- «Zapad 2017» kaitē Baltkrievijas ilgi koptajai neitralitātes politikai
- Vairākas pazīmes rāda, ka Baltkrievijas - Krievijas attiecību ceļam pāri pārskrējis melns kaķis
Trūka tikai cepumu jeb kāpēc Baltijai ir vajadzīgs ārējais ienaidnieks?
Jau gatavojoties braucienam uz mācībām “Zapad 2017”, Latvijas Radio novēroja kādu interesantu lietu – iepriekš jau vairākkārt minētā neierastā Baltkrievijas atklātība, nodrošinot starptautisko novērotāju klātbūtni mācībās, izpaudās arī attiecībās ar mediju pārstāvjiem.
Atbildes uz elektroniskajiem pastiem, kas parasti tiek ignorēti vai pazūd virtuālajos plašumos, laipna attieksme vēstniecībā, ātra Aizsardzības un Ārlietu ministrijas pretimnākšana, īpašas interneta vietnes izveidošana, dalīšanās ar informāciju.
Žurnālisti savā starpā jokojām - tā vien liekas, ka vēstniecībā vēl tikai tējas ar cepumiem pietrūka.
Rietumu žurnālistu uzmanību gan pēdējo nedēļu laikā vairāk bija piesaistījis izdomātās Veišnorijas valsts liktenis, nevis tas, ko par pašām mācībām un ap tām sacelto ažiotāžu saka pašā Baltkrievijā. Ierodoties Minskā, viena no pirmajām lietām, ko žurnalisti darīja - noskatījās “Zapad 2017” veltītu televīzijas diskusiju vienā no valsts televīzijas kanāliem.
Ja nezinātu, kas šī par valsti, varētu padomāt, ka tiek pārraidīti Krievijas valsts mediju sarunu šovi to spilgtākajā izpausmē.
Lūk, ko, piemēram, par mācībām veltīto ažiotāžu teica Baltkrievijas Nacionālās sapulces deputāts, Baltkrievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis un arī vairākkārtējs prezidenta amata kandidāts Sergejs Haidukevičs:
“Kas šajā histērijā tika kliegts? Karaspēka vienības palikšot. Tas ir smieklīgi. Tiekot gatavots kaut kāds uzbrukums. Kas to gatavo? Jums vispār ir sirdsapziņa šādas apsūdzības vērst pret valsti, kura organizē Minsku 1, Minsku 2, kur mēs aizstāvam Ukrainas, Eiropas Savienības un visas Eiropas intereses.”
“Jūs gribat teikt valstij, kas Lielā Tēvijas kara laikā zaudēja katru trešo iedzīvotāju, ka mēs kaut ko gatavojam? Jums kauns ir? Kāpēc tas viss tiek darīts? Tas visiem ir skaidrs. Lai attaisnotu NATO spēku kustību. NATO spēki piedalās dažādos pasaules konfliktos. Vai mūsu valsts kaut vienā šādā konfliktā piedalās? Vai kaut viens mūsu lidotājs lido virs svešas teritorijas? Par ko vispār ir runa? Jāpiekrīt prezidentam – mums ir jābeidz attaisnoties,” dusmīgi sacīja Haidukevičs.
Savukārt varai lojāli noskaņotais politologs un konservatīvā centra NOMOS vadītājs Pjotrs Petrovskis nāca klajā ar kaimiņvalstī Krievijā gana ierastajiem apgalvojumiem,
kuri turklāt ekspertam tomēr būtu bijuši līdz galam jāpārbauda.
“Nedrīkst aizmirst, ka NATO valstīm un Eiroatlantiskajai aliansei kopumā ir ļoti dziļas informatīvi psiholoģisko operāciju tradīcijas, kad bez militārās komponentes ir arī informatīvais pavadījums,” sacīja Petrovskis. “Šodien mēs redzam, ka pēc [ASV prezidenta Donalda] Trampa ievēlēšanas viņš solīja palielināt NATO budžetu un piespiest NATO dalībvalstis 2% no IKP novirzīt aizsardzībai. Šīm valstīm ir kaut kā jāizskaidro saviem iedzīvotājiem, kāpēc tik lieli līdzekļi tiek virzīti aizsardzībai. Protams, vairums iedzīvotāju to nesaprot. Tāpēc viņus baida ar Ukrainas precedentu.
Daudzām valstīm, tostarp Baltijas valstīm, tas ir iekšpolitisks jautājums, jo, kā mēs zinām, Baltijas valstis ekonomiskā ziņā pašlaik ir zaudējumus nesošs reģions.
Tāpēc vietējām varas iestādēm ir nepieciešams rādīt kādu ārējo biedēkli,” klāstīja Petrovskis.
Vai Baltkrievija ir «Zapad 2017» ķīlniece un upuris?
Līdzīgi kā militārajiem novērotājiem, cenšoties veidot kopbildi par pašām mācībām, arī Latvijas Radio, lasot vietējo mediju rakstīto un rādīto un klausoties amatpersonu teiktajā, sāka likt kopā savu mozaīku.
Secinājums, manuprāt, izrādījās gana pārsteidzošs – Baltkrievija ir ne tikai viens no šo mācību organizatoriem, bet arī situācijas ķīlniece un pat iespējamais upuris, turklāt abu brālīgo tautu attiecībās kaut kas ir sācis pamatīgi buksēt.
Tāpēc arī apstiprinājumu savai hipotēzei meklēju pie vairākiem ekspertiem.
Vairums aptaujāto ekspertu ir vienisprātis – nekas pārsteidzošs “Zapad 2017” laikā nav noticis, armijas nevar sēdēt uz vietas, tām ir jātrenējas un jāattīstās.
Katrai neatkarīgai valstij šādas tiesības ir. Tas netiek noliegts arī NATO dalībvalstīs un alianses augstākajā līmenī. Starptautiskā konsorcija “Eurobelarus” ģenerāldirektors Vlads Vjaļickis ir pārliecināts, ka saceltajai ažiotāžai nav pamata.
“Protams, šīm mācībām papildu uzmanību piesaista ģeopolitiskie faktori. Taču, manuprāt, nekas ārkārtējs nenotiek. Baltkrievija kā Krievijas sabiedrotais šajās mācībās darbojas iepriekš noslēgto vienošanos ietvaros. Rupji sakot – agrāk vajadzēja domāt! Kāda jēga tagad celt paniku, kad viss turpinās?” jautā Vjaļickis. “No otras puses, protams, Ukrainas notikumu iespaidā rodas dažādas bažas. Taču es savos vērtējumos balstos kaut vai uz vairāku Eiropas valstu, tostarp kaimiņu, tostarp arī Latvijas, izteikumiem, kura ir atzinusi, ka pēc tiešām sarunām ar baltkrievu pusi par mācībām tai jautājumu vairs nav. Tas nozīmē, ka vienai NATO dalībvalstij nav pretenziju pret valsti, kura ir stratēģiskā savienībā ar Baltkrieviju. Acīmredzot, viens otram visu izskaidroja. Tāpēc es pret šo situāciju attiecos visai mierīgi un nesatraucos,” komentē Vjaļickis.
Savukārt politologs un opozīcijas aktīvists Aļesjs Lahviņecs norāda, ka
Baltkrievijas vadība šajās mācībās saskata daudz dziļākus, politiskus mērķus, un tieši ar to ir izskaidrojama neierastā atklātība no Minskas puses.
“Baltkrievijas varas iestādes vēlas parādīt, ka šis ir rutīnas pasākums un ne līdz galam grib, lai tas tiktu uztverts kā apdraudējums kaimiņvalstīm. Tieši tāpēc arī varas iestādes vēlējās šīs mācības padarīt daudz caurskatāmākas,” norāda Lahviņecs. “Interesanti, ka ir bijuši vairāki varas paziņojumi, tostarp no visai konservatīvās un prokrieviskās Aizsardzības ministrijas puses, ka NATO netiek uztverts kā ienaidnieks. Tas ir ļoti nozīmīgi.
Kāpēc tas tā notiek? Jo baltkrievu varas iestādēm ir svarīgi saglabāt nosacītu neitralitāti. Tās vēlētos vēl vairāk paplašināt savu starptautisko leģitimitāti vai atzīšanu par platformu Ukrainas problēmu risināšanai.
Tāpat tās vēlas, lai Rietumos aizmirstu par politisko režīmu Baltkrievijā. Proti, šie jautājumi pašlaik ir aizgājuši otrajā plānā, taču vēlme ir, lai iekšpolitiskie jautājumi vispār netiktu aiztikti,” pauž politologs.
Kā opozīcijas kustības pārstāvis jeb, kā viņš pats sevi dēvē, disidents – Lahviņecs gan atzīst, ka atšķirībā no oficiālajām varas iestādēm opozīcijas spēki mācībās saskata lielākus draudus. Turklāt ne tik daudz citām valstīm, cik pašai Baltkrievijai.
“Ir saprotams, ka daudziem šīs mācības ir kārtējais apstiprinājums Balkrievijas pilnīgai atkarībai no Krievijas.
Tāpēc ir bažas, ka Krievija varētu trenēt ne tikai triecienu Baltijas valstīm vai Polijai, vai iebrukumu Ukrainā, bet tikpat labi var tikt atstrādāts arī iespējamais pašas Baltkrievijas okupācijas scenārijs,” pieļauj Lahviņecs. “Šādas ciešas saites ar Krieviju ir pretrunā ar konstitūcijā ierakstīto neitralitātes statusu. Tur gan ir minēta tiekšanās uz neitralitāti, tāpēc tas ir tāds slidens un ļoti ērts jēdziens. Šīs mācības ir pretrunā ar mūsu vēmi būt neitrāliem. Tāpat ir saprotams, ka regulāra sadarbība ar Krieviju militārajā jomā nozīmē tikai to, ka valstij “de facto” vairs nav suverenitātes,” pauž Lahviņecs.
Krievijas un Baltkrievijas attiecības - stipras, taču vai nekļūst vājākas?
Novērojot Baltkrievijas vēlmi nodrošināt mācību caurskatāmību, uzaicinot gan militāros novērotājus no kaimiņvalstīm un vairākām starptautiskām organizācijām, gan aptuveni 300 žurnālistus uz visām manevru dienām, nevarēja nepamanīt, ka no Krievijas puses šādas atklātības nav. Arī novērotājiem klāt bija iespējams būt tikai vienā no dienām. Tas ne vienam vien Rietumu komentētājam lika izteikt minējumus, ka, iespējams, Baltkrievijas attiecības ar Rietumiem pašlaik ir daudz labākas nekā ar Krieviju.
Baltkrievu analītiķi gan norāda, ka tā gluži nav – saiknes ar Krieviju joprojām ir ļoti spēcīgas. Jā, Baltkrievijas un Krievijas savienotā valsts un tās institūcijas joprojām ir veidošanas fāzē un ir grūtības, īpaši politiskajā un, iespējams, pat abu valstu prezidentu personisko attiecību līmenī. Taču, runājot par ārpolitiku, Baltkrievijas Stratēģisko pētījumu institūta vecākais analītiķis Deniss Meļancovs pauž viedokli, ka Baltkrievijai “Zapad 2017” mācības notika pavisam neīstā laikā.
“Šīs mācības politiskā ziņā Baltkrievijai notiek nelaikā, jo pašlaik Krievijas attiecības ar Rietumiem atrodas pašā zemākajā punktā. Uzticība Krievijai ir ļoti zema, un dažās valstīs ir redzama pretkrieviska histērija,” saka Meļancevs.
“Baltkrievija, kas pavisam nesen ir nodemonstrējusi savu neitralitāti attiecībā pret Ukrainu, ieņemot miera uzturētāja pozīciju un nodemonstrējot, ka ārpolitikā atsevišķos jautājumos tai ir sava pozīcija, un tikko to ir sākuši ievērot Rietumos, - ar šo mācību palīdzību Baltkrievija tiek ievilkta atpakaļ šajos savienības ierakumos.
Tādējādi tiek nodemonstrēts, ka Baltkrievija no Krievijas nekur neaizbēgs, tā ir Krievijas militārais padotais, un sliktākajā gadījumā tai būs jānostājas Krievijas pusē. Tēls, kuru rūpīgi ir veidojusi Baltkrievijas Ārlietu ministrija un valsts kopumā, tagad ir ievērojami pabojāts. Taču atcelt šīs mācības vai no tām atteikties mēs nevarējām, jo viss jau sen ir saskaņots, mums ir savas saistības pret savienības partnervalsti, tāpēc atliek vien kaut kādā veidā šo negatīvo komponenti nolīdzināt,” atzīst Meļancevs.
Baltkrievija - neuzticama, militāri atpalikusi valsts, kas nonākusi jaunākā brāļa lomā?
Tāpat komentētāji pievērsuši uzmanību faktam, ka 2013. gada mācībām Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko sekoja kopā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Šogad bija plānots līdzīgs scenārijs, taču oficiālie paziņojumi ir pretrunīgi – it kā Putins braukšot, it kā uz uzaicinājumu nav atbildēts. Beigu beigās oficiālā versija – lai arī sākotnēji bijusi plānota kopīga manevru pārbaudīšana, vēlāk tomēr esot pieņemts lēmums šīs pilnvaras sadalīt pa reģioniem.
Turklāt, kā pēc mācību beigām pajokoja pats Lukašenko, – ja kāds lādiņš trāpītu vienā vietā, nebūtu jau divu prezidentu. Vai tas nozīmē, ka abu valstu līderi četru gadu laikā ir kļuvuši bailīgāki?
Un ko par abu valstu attiecībām liecina fakts, ka Baltkrievijā uz mācību noslēgumu neieradās arī Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, lai arī bija to solījis? Interneta izdevuma “navini.by” komentētājs Aleksandrs Klaskovskis uzskata, ka
šis ir tikai kārtējais apstiprinājums tam, ka Krievija “Baltkrieviju uzskata tikai un vienīgi par jaunāko brāli".
Politologs un militārais analītiķis Arsēns Savickis norāda, ka patiesībā šīm mācībām gan Krievijai, gan Baltkrievijai ir bijuši atšķirīgi scenāriji, paužot pārliecību, ka Maskava patiesībā Minsku vairs īpaši nopietni par uzticamu partneri neuzskata.
“Man rodas sajūta, ka Krievija ir sākusi pārskatīt savas militārās saiknes ar Baltkrieviju un tā vairs neuzskata Baltkrieviju kā vienlīdzīgu partneri reģionālās drošības garantēšanā. Vēl jo vairāk – tā vairs nepaļaujas uz Baltkrieviju kā uz sabiedroto,” sacīja Savickis. “Aleksandrs Lukašenko ir daudzkārt uzsvēris, ka tieši Baltkrievija rūpējas par Krievijas drošību stratēģiskajā rietumu virzienā. Taču tas, ko Krievija dara pēdējos gados – gan mehanizēto vienību izvietošana robežas tuvumā, gan vēlme izvietot militārās bāzes Baltkrievijas teritorijā – tas viss liecina, ka viņi mēģina situāciju šajā jomā pārņemt pilnībā savā kontrolē, vairs nepaļaujoties uz Baltkrievijas palīdzību savu nacionālo interešu nodrošināšanā. Īpaši jau aizsardzības jomā,” komentē Savickis.
Militārie eksperti gan Baltkrievijā, gan Rietumos ir vienisprātis par to, ka Krievijas armijas modernizācija pēdējo gadu laikā ir virzījusies uz priekšu milzīgiem soļiem. Lai arī Rietumi norāda uz nepieciešamību baltkrievu pusei tiešām salāgot jaunās spējas un lai arī baltkrievu puse apgalvo, ka “Zapad 2017” bija lieliska iespēja to izdarīt, vienlaicīgi tomēr izskan arī apgalvojumi par to, ka
abu valstu spējas patiesībā ir kā diena pret nakti.
Jeb, pareizāk sakot, vakardiena pret šodienu vai varbūt pat rītdienu.
