Uzrunu komitejas sēdē teica arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, aicinot aliansi pieņemt straujus lēmumus mainīgajā drošības situācijā.
„Mūsu laiks ir ierobežots. Drošības vide Eiropā jau pirms pusgada ir būtiski mainījusies un turpina mainīties katru dienu. Esmu pārliecināta, ka NATO ir un paliks stabilitātes un drošības avots mūsu transatlantiskajā reģionā,” uzsvēra Grībauskaite.
Alianses dalībvalstu bruņoto spēku komandieri, arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, Viļņā lems arī par jaunu starptautisku NATO ātrās reaģēšanas spēku štābu veidošanu Baltijas valstīs, Polijā un, iespējams, arī Rumānijā.
Šie štābi būs tieši pakļauti NATO vadībai, koordinēs NATO ātrās reaģēšanas spēku ierašanos un sabiedroto spēku mācības un uzturēs pastāvīgus sakarus gan ar NATO, gan vietējiem štābiem. Detalizētāk to funkcijas tiks apspriestas, Baltijas valstu un Polijas bruņoto spēku vadītājiem tiekoties ar NATO bruņoto spēku Eiropā virspavēlnieku ģenerāli Filipu Brīdlovu, kurš pēc tam sniegs preses konferenci.
NATO Militārā komiteja bruņoto spēku komandieru līmenī parasti tiekas trīs reizes gadā, divreiz NATO štābā Briselē un vēl vienu reizi pēc rotācijas principa kādā no NATO dalībvalstīm.
Jau ziņots, ka NATO dalībvalstu līderi septembra sākumā samitā Velsā vienojušies veidot jaunus Ātrās reaģēšanas spēkus. Ātrās reaģēšanas spēkus veidos kā atbildi uz Krievijas agresīvo politiku. Ātrās reaģēšanas spēkos būs vairāki tūkstoši sauszemes spēku karavīru, kas būs gatavi reaģēt uz krīzes situācijām dažu dienu laikā.
