Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Francija aizvainota par Austrālijas zemūdeņu iepirkumu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

“Vienotā Krievija” saglabā vairākumu Valsts domē

«Vienotā Krievija» saglabā vairākumu Valsts domē

Bez pārsteigumiem noslēgušās Krievijas Valsts domes vēlēšanas, kurās uzvarējusi valdošā partija “Vienotā Krievija”. Tai ir izdevies saglabāt konstitucionālo vairākumu likumdevējā, neraugoties uz nelielu vēlētāju atbalsta kritumu. Neatkarīgie vēlēšanu novērotāji fiksējuši plaša mēroga pārkāpumus.

Krievijas Valsts domes vēlēšanas šoreiz norisinājās trīs dienas – no piektdienas līdz svētdienai. Jau svētdienas  vakarā publicētie sākotnējie vēlēšanu rezultāti apstiprināja prognozes, ka valdošā partija “Vienotā Krievija” kārtējo reizi pārliecinoši uzvarēs.

Partijas uzdevums izpildīts

Saskaņā ar provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem par “Vienoto Krieviju” nobalsojuši 49,8% uz vēlēšanām aizgājušo pilsoņu.

«Vienotā Krievija» saglabā vairākumu Valsts domēUldis Ķezberis/Latvijas Radio

Iepriekšējās vēlēšanās 2016. gadā par “Vienoto Krieviju” nobalsoja 54% pilsoņu. Latvijas Radio uzrunātais Austrumeiropas politikas pētījumu centra eksperts Mārcis Balodis nelielo atbalsta kritumu “Vienotajai Krievijai” saista gan ar daļas vēlētāju balsu aizplūšanu pie citām prokremliskajām partijām, gan ar sabiedrībā valdošo neapmierinātību ar notiekošo valstī.

“”Vienotās Krievijas” reitings kā ļoti zems tika vērtēts jau pirms vēlēšanām, galvenokārt saistībā ar ekonomiskajām problēmām valstī un arī ar pandēmiju un spēju ar to vispār tikt galā. Tāpēc neliels procentuāls atbalsta samazinājums ir likumsakarīgs.

Neraugoties uz to, viņi ir izpildījuši galveno uzdevumu, – partijai ir nodrošināts konstitucionālais vairākums parlamentā,” sacīja Balodis.

Kā intervijā radiostacijai "Eho Moskvi" norāda politologs Aleksandrs Kiņevs, visas politiskās partijas, par kurām bija iespējams balsot, ir uzskatāmas par sistēmiskajām partijām. Pēc viņa domām, arī “Vienotās Krievijas” iegūtajiem 49% balsu neviens netic, jo sabiedriskās domas aptaujas neprognozēja vairāk par 30%.

Labi rezultāti komunistiem

Vēlēšanās otru lielāko balsu skaitu ieguvusi Krievijas Komunistiskā partija, par ko ir nobalsojuši 18,9% vēlētāju. Komunistiem tas ir labākais rezultāts parlamenta vēlēšanās kopš 1999. gada. Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, rezultātu ir izdevies uzlabot par vairākiem procentiem, taču, iespējams, savu lomu tajā spēlēja arī Navaļnija līdzgaitnieku aicinājumi tā dēvētās “Gudrās balsošanas” ietvaros balsot tieši par komunistiem.

Balodis uzskata, ka daudzus Krievijas vēlētājus ir uzrunājuši Komunistiskās partijas lozungi, kuri ir orientēti uz sociālekonomiskiem jautājumiem.

“Ņemot vērā Krievijas pašreizējās sociālekonomiskās problēmas, Komunistiskā partija ir spējīga nereti arī caur populismu uztaustīt jautājumus, kas sabiedrībai ir aktuāli, kas sabiedrībai sāp. Līdz ar to viņi ir spējīgi sev piesaistīt vēlētājus,” norāda Balodis.

Saskaņā ar jaunākajiem publicētajiem vēlēšanu rezultātiem 5% balsu barjeru iekļūšanai Valsts domē ir pārvarējusi arī Vladimira Žirinovska vadītā Krievijas Liberāldemokrātiskā partija (7,5% balsu), partija “Taisnīgā Krievija” (7,5%), kā arī pirms gada dibinātā partija “Jaunie cilvēki” (5,3%).

Pārsteigumi izpalika

Partijas "Vienotā Krievija" kandidāti arīdzan uzvarējuši 198 no 225 vienmandāta apgabaliem. Valsts domē pusi no 450 deputātu ievēl no partiju sarakstiem, bet otru pusi – vienmandāta apgabalos.

Atbilstoši pašreizējām aplēsēm "Vienotā Krievija" iegūs 318 no kopumā 450 deputātu vietām Valsts domē. Tas nodrošinās Kremļa partijai divu trešdaļu jeb tā saukto konstitucionālo vairākumu.

"Vienotās Krievijas" Ģenerālpadomes sekretārs Andrejs Turčaks jau paziņojis, ka uzvara bijusi "godīga un tīra", savukārt opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atbalstītāji varas pārstāvjus apsūdz centienos falsificēt rezultātus.

Ļoti interesanta situācija izveidojusies galvaspilsētā Maskavā, kur opozīcijas spēku kandidātiem tā arī neizdevās uzvarēt nevienā no vienmandāta apgabaliem, lai arī vēl pēc aptuveni 97% balsu saskaitīšanas “Vienotās Krievijas“ kandidāti tika apsteigti. Notika kavēšanās arī ar elektroniskās balsošanas datu publiskošanu.

Notiekošo komentējis arī pie vēlēšanām nepielaistās opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, kurš atrodas cietumā un savu paziņojumu izplatīja ar advokāta palīdzību saziņas vietnē "Instagram".

 

"2019. gada vēlēšanās šis “robots” nekavējoties publiskoja rezultātus, bet šoreiz aizdomājās. Saprotams, kāpēc. Kā es saprotu, tiešsaistē neesošo iecirkņu dati liecina, ka Maskavā “gudrās balsošanas” kandidāti uzvarēja 12 apgabalos no 15, bet Sanktpēterburgā – 7 no 8. Tāpēc arī robots aizdomājās, uzpīpēja un izdomāja ar rezultātu publicēšanu piebremzēt, kamēr veiklās “Vienotās Krievijas” rociņas neviltos rezultātus uz pilnībā pretējiem."

Arī Krievijas Komunistiskā partija, par kuras kandidātiem Maskavā galvenokārt aicināja balsot Navaļnijs un viņa līdzgaitnieki, elektroniskās balsošanas rezultātus negatavojas atzīt. Krievijas centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvji gan uzskata, ka rezultātu mainīšanās pēdējā brīdī ir ļoti normāla parādība un par nekādu viltošanu nav pamats runāt.

Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" uzsvēra, ka nekādi pārsteigumi vēlēšanās netika gaidīti, tomēr nelielas pārmaiņas parlamenta dinamikā varētu ieviest augstais komunistu rezultāts.

Proti, tas parāda kopējo fonu sabiedrībai un arī politiskajai elitei, ņemot vērā 2024. gadā gaidāmas prezidenta vēlēšanas, ka "Vienotās Krievijas" īpatsvars parlamentā samazinās. 

Sprūds uzskata, ka daļa komunistiem nodoto balsu bija protests pret Putina partiju "Vienotā Krievija".

Parlamentā būs arī jauns politiskais spēks – "Jaunie ļaudis". Tomēr Sprūds uzskata, ka tas, visticamāk, ir Kremļa projekts, lai izskatītos, ka ir pārstāvētas arī liberālās vērtības.

Balsu skaitīšana Krievijas domes vēlēšanās (19.09.2021)

Aizdomas par rezultātu viltošanu

Saskaņā ar oficiālajiem datiem vēlēšanās piedalījušies 45% balsstiesīgo pilsoņu. Tas ir nedaudz mazāk kā pirms četriem gadiem, kad uz vēlēšanu iecirkņiem aizgāja gandrīz 48% balsstiesīgo.

Pirmo reizi Krievijas vēlēšanās varēja balsot internetā. Šāda iespēja bija galvaspilsetas Maskavas un vēl piecu apgabalu iedzīvotājiem.

Krievijas varasiestādes vēlēšanu norisi trīs dienu garumā pamatoja ar vēlmi novērst cilvēku drūzmēšanos vēlēšanus iecirkņos, lai neveicinātu Covid-19 izplatību. Taču opozīcija uzskata, ka tas pavēra plašākas iespējas manipulēt ar vēlēšanu rezultātiem.

Opozīcijas un neatkarīgie vēlēšanu novērotāji visās vēlēšanu dienās regulāri ziņoja par dažādiem pārkāpumiem balsošanas iecirkņos, piemēram, par krāpšanos ar vēlēšanu zīmēm un balsu pirkšanu. Ir ziņots arī par vēlēšanu iecirkņu darbinieku pieļautiem rupjiem pārkāpumiem. Tāpat ir pienākušas ziņas par fizisku vēršanos pret vēlēšanu komisijas darbiniekiem un novērotājiem.

Neatkarīgā vēlēšanu novērotāju organizācija “Golos” ir saņēmusi gandrīz 5000 ziņojumu par iespējamiem pārkāpumiem.

Savukārt Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija apgalvo, ka patiesais pārkāpumu skaits ir daudz, daudz mazāks, nekā ziņo novērotāji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt