54 gadus vecais Valters Biots, Itālijas Jūras spēku fregates kapteinis, tika aizturēts Romas dienvidu nomales stāvlaukumā brīdī, kad par 5000 eiro pārdevis slepenus dokumentus Krievijas militārpersonai, vēstniecības darbiniekam. Viņš tika apcietināts, bet krievs palika brīvībā, pateicoties diplomāta imunitātei.
Biotu paturēja apcietinājumā. Saskaņā ar aresta orderi, policija izņēmusi USB zibatmiņu, kurā bijusi 181 slepena fotogrāfija, no tām deviņas klasificētas kā ļoti slepenas, kā arī 47 konfidenciāli NATO dokumenti.
Nevarēja iztikt ar 3000 eiro algu
Kapteinim tagad draud 15 gadi cietumā. Biots atzīst, ka nodevis Krievijai informāciju apmaiņā pret naudu, taču noliedz, ka nopludinājis slepenus dokumentus, un ir gatavs paskaidrot, kas noticis, paziņoja viņa advokāts.
“Viņš ir pārliecināts, ka var mazināt vai izskaidrot savas rīcības nopietnību, salīdzinot ar to, kas izskanējis publiski,” vēsta advokāts Roberto de Vita.
Apcietinātā virsnieka sieva Klaudija Karbonara itāļu medijiem tikmēr paziņoja, ka viņas vīrs nav valsts nodevējs, krieviem iedevis tik maz informācijas, cik varējis. Kapteiņa sieva apgalvo, ka ģimenei bijušas nopietnas finansiālās grūtības, pandēmijas vēl saasinātas, un grūti pārvaramas ar vīra 3000 eiro mēnešalgu.
“Jā, 3000 eiro. Bet ar to vairs nepietika, lai uzturētu ģimeni ar četriem bērniem, četriem suņiem, un māju [pie Romas] Pomēzijā, par kuru vēl jānomaksā kredīts 268 000 eiro.
Tie ir 1200 eiro mēnesī. Plus vēl skola, nodarbības bērniem, no kurām viņš kategoriski negribēja atteikties.”
“Mēs dzīvojam bērniem. Vienmēr esam daudz upurējuši viņu labā. Kas viņu nepazīst, viņu jau notiesājuši un piesituši krustā,” laikrakstam "Corriere della Sera" stāsta virsnieka sieva.
Risks arī Baltijas valstīm
Itālija, kurai tradicionāli bijušas labākas attiecības ar Maskavu nekā citām rietumvalstīm, pēc skandāla izraidīja divus Krievijas diplomātus, tostarp pieķerto. Viens no tiem bija vēstniecības flotes un aeronautikas atašejs Aleksejs Ņemudrovs.
Drošības ekspertu bažas rada tas, ka Krievijas rīcībā Itālijā varētu būt nonākuši arī slepeni NATO dokumenti. Itālija ir viena no partnervalstīm NATO kaujas grupās Baltijas valstīs, arī patrulējot mūsu gaisa telpā.
“Tāpēc šāda veida informācija, kas ir šķietami lēta, var izrādīties ļoti dārga, jo tā pakļauj nedrošībai vai riskam gan Itālijas karavīrus, gan citus sabiedrotos, gan pašas Baltijas valstis,” atzīst Baltijas Aizsardzības koledžas lektors Sandis Šrāders.
Ķīna interesējas par "RailBaltica"
Slepenu informāciju par Baltijas valstīm cenšas iegūt ne tikai Krievija, bet arī Ķīna. Martā mūsu kaimiņvalstī Igaunijā trīs gadu cietumsodu piesprieda jūras pētniekam Tarmo Keutsam par spiegošanu Pekinas labā. Tas bija pirmais šāds gadījums Igaunijā.
“Pēdējos gados Drošības policija jau ziņojusi, ka Krievija nebūt nav vienīgā valsts, kas ar savu spiegošanu var apdraudēt Igaunijas valsts drošību,” secina Igaunijas Drošības policijas pārstāvis Hariss Pūseps.
Piemēram, Pekina mēģinājusi atrast veidus, kā iesaistīties “RailBaltica” projektā ar investīcijām. Ķīnas darbība ir nedaudz atšķirīga no Krievijas. “Ķīna pielieto ekonomisko diplomātiju, veidojot infrastruktūras projektus, tādējādi iegūstot arī politisko ietekmi,” norāda Sandis Šrāders.
“Ķīnai ir pieejami milzīgi ekonomiskie resursi, un tādā veidā Ķīna savu ietekmi var veicināt plašākā reģionālā mērogā. Krievijas ekonomika pēc lieluma nav lielāka par Dienvidkorejas ekonomiku, tādēļ Krievijai jāpaļaujas uz citādām metodēm. Tieši uz cilvēku vājībām, uz konkrētām personām.”
Mainījušās spiegošanas metodes
Spiegošana ir sena kā civilizācija. Ne tik senā pagātnē uz ideoloģiski piesātinātā aukstā kara fona spiegu un dubultaģentu darbībai bija īpaši svarīga loma. Vai kopš tā laika spiega portrets mainījies?
“Domāju, ka spiegu vai personu, kuras pārdod informāciju, portrets nav mainījies. Ir mainījušās spiegošanas metodes.
Mākslīgais intelekts un tehnoloģijas palīdz valstīm apkopot un analizēt dažāda veida informāciju, kā tas nav bijis iespējams iepriekš,” spriež Šrāders.
“Un tikai gadījumos, ka tehnoloģijas šādu iespēju neparedz vai nesniedz, tad tradicionālās spiegu metodes, atrodot vājības cilvēkos un pērkot vai pārdodot šādu informāciju, ir ļoti efektīvs veids, kā iegūt ļoti būtisku informāciju. Arī salīdzinoši ļoti lēti, kā gadījumā ar šo Itālijas augsta līmeņa militāru amatpersonu.”
