Viņš norādīja, ka Ukrainā, kas ir viena no Austrumu partnerības valstīm, nepieciešamās reformas noritēs daudz lēnāk, jo padomju mantojums tur ir daudz dziļāks nekā Baltijā. Arī pēdējo vairāk nekā 20 gadu laikā, kopš Ukraina ir kļuvusi par brīvu valsti, tur ir daudz vairāk iezīmju un domāšanas veidu, kas neatbilst ES. Tādējādi Ukrainas ceļš uz Eiropu būs ļoti ērkšķains un ļoti daudzos gadījumos Ukrainai vajadzēs sevi lauzt.
Arī pārējām piecām Austrumu partnerības dalībvalstīm ir savas īpatnības, kas jāņem vērā attiecībās ar ES.
Piemēram, Moldova šobrīd ir ļoti dziļā politiskajā krīzē. Tā aizvien ir uzskatāma par Eiropas nabadzīgāko valsti, atgādināja Poikāns. Tiesa, Moldova ir valsts, kas salīdzinoši atsaucīgi sadarbojas ar ES.
Pozitīva attieksme ir vērojama arī no Gruzijas. Tomēr bažas daļā Gruzijas pilsoņu rada gan valsts atsāktās sarunas ar Krievijas gāzes gigantu „Gazprom”, gan iespējamais spiediens uz neatkarīgajiem medijiem.
Pavisam individuāla sadarbība jau ir ar pārējām trim Austrumu partnerības valstīm – Baltkrieviju, Armēniju un Azerbaidžānu. Poikāns pieļāva iespēju, ka ar Armēniju, kas ir Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts, vienlaikus varētu noslēgt sadarbības līgumu ar ES. Tādējādi Armēnija varētu sadarboties ar abām organizācijām, kas būtu jauns precedents.
Austrumu partnerība ir ES sadarbības forma ar sešām austrumu robežas valstīm, cenšoties tajās veicināt labklājību un drošību.
