Vašingtonā tiekas Serbijas un Kosovas līderi. Ko sagaida no sarunām?

ASV galvaspilsētā Vašingtonā ceturtdien, 3. septembrī, uz sarunām pulcēsies Kosovas un Serbijas līderi. Tikšanos ierosinājušas Amerikas Savienotās Valstis, cenšoties panākt progresu jautājumā par abu valstu attiecību normalizēšanos. Lai arī ASV prezidents Donalds Tramps ir izteicies, ka sarunu uzmanības centrā būtu jābūt ekonomiskiem jautājumiem, pārējie sarunu dalībnieki ir diezgan lielā neziņā.

Vašingtonā tiekas Serbijas un Kosovas līderiUģis Lībietis

Serbijas un Kosovas pārstāvju sarunas par abu pušu attiecību normalizēšanos turpinās jau vairāk nekā desmit gadu, kopš Kosovas vienpersoniskā lēmuma pasludināt neatkarību no Serbijas. Šajās sarunās kā starpniece jau ilgi ir darbojusies Eiropas Savienība, taču tās panākumi nav bijuši visai lieli. Serbija joprojām atsakās atzīt Kosovas vienpersoniski pasludināto neatkarību, kas tiek minēta kā viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai gan Serbija, gan potenciāli tālākā nākotnē arī Kosova varētu virzīties pretī dalībai Eiropas Savienībā.

Cenšoties mainīt šo sarunu dinamiku, ASV prezidents Donalds Tramps izlēma iecelt īpašo sūtni Kosovas jautājumā Ričardu Grennelu. Viņam izdevās panākt, ka sākotnēji jūnijā paredzētajās sarunās pie sarunu galda sēstos Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs un Kosovas prezidents Hašims Tači. Taču Hāgas tribunāls pret Tači ir izvirzījis apsūdzības kara noziegumos. Tieši tāpēc  Tači vietā Kosovas intereses tagad pārstāvēs premjerministrs Avdulla Hoti.

Kā pirms viesošanās Vašingtonā paziņojis Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs, viņš no Trampa ierosinātajām sarunām sagaida arī pārsteigumus. “Es ļaušu viņiem pašiem interpretēt, kā ir norisinājušās Belgradas un Prištinas sarunas. Mēs uzskatām, ka tie ir astoņi gadi, citi uzskata, ka tie ir 12 gadi kopš neatkarības pasludināšanas. Taču, manuprāt, tas nav svarīgi. Svarīgi ir, ka viņš šādas sarunas vēlas. Arī albāņu zvani vēstī par to, ka viņu mērķis ir atzīšana no ASV puses. Ja esat pamanījuši,

arī no citiem reģionu līderiem ir neoficiāli paziņojumi par to, ka būtu jāparaksta viss, ko Vašingtona uzliks uz galda. Es to esmu sadzirdējis, tāpēc es sagaidu arī pārsteigumus.

Taču ielūguma vēstulē gan prezidents Tramps, gan Baltais nams norāda par abpusēju Serbijas un Kosovas atzīšanu. Tā kā ne prezidents Tramps, ne Baltais nams no šīs idejas nav atteikušies,” sacīja Vučičs.

ASV pārstāvji ir norādījuši, ka līdz šim politiskās diskusijas vienmēr ir nonākušas strupceļā un tagad varētu mēģināt diskutēt par ekonomiskajiem jautājumiem. Proti, par to, kā atcelt dažādus muitas tarifus, kā veicināt nodarbinātību, dzelzceļa un aviosatiksmes savienojumus starp abām teritorijām.

Anonīms Baltā nama padomnieks aģentūrai AFP norādījis, ka ASV loma ir bijusi apiet politiķus un koncentrēties tieši uz biznesa interesēm, jo tas var mainīt turpmāko sarunu dinamiku.

Atsevišķi skeptiķi gan norāda, ka par sarunu saturu joprojām nekas vairāk nav zināms un tāpēc arī ir grūti prognozēt to iznākumu.

Taču Serbijas prezidents Vučičs arī licis noprast, ka nekādam spiedienam nepakļausies. Piemēram, nepakļausies solījumiem piešķirt aizdevumus vai nodrošināt Eiropas perspektīvu. Kā uzsvēris Vučičs, Serbija pašlaik pietiekami labi var aizņemties arī starptautiskajos tirgos, faktiski neko nedodot pretī.

Taču Belgradas Drošības politikas centra pētniece Izidora Stakiča ir pārliecināta, ka Vučičs jebkādu pavirzīšanos uz priekšu pasniegs kā milzīgu uzvaru: “Pie šādas Serbijas valdības kontroles pār medijiem prezidents Vučičs varēs pasniegt jebkādu vienošanos ar Kosovu kā savu personisko uzvaru. Tieši tāpēc viņš arī vēlas, lai lietas virzītos uz priekšu ātri.”

Taču pēc uzvaras tīko ne tikai Serbijas un Kosovas līderi. Jau neilgi pēc ievēlēšanas prezidenta amatā Donalds Tramps bija izteicies, ka tieši viņš varētu Kosovas un Serbijas konfliktu novest līdz galam. Pēc tam, kad, viņaprāt, tika piedāvāts visām pusēm ļoti izdevīgais Tuvo Austrumu miera plāns starp Izraēlu un palestīniešiem, Trampam ir pastiprinājies uzskats, ka līdzīgu panākumu varētu sasniegt arī Kosovas un Serbijas starpā.

Uz to norāda arī Vašingtonā bāzētās libertāriešu domnīcas vecākais pētnieks Teds Karpenters: “Šis gadījums varbūt ir mazāks pēc saviem apmēriem. Taču Trampam ir sajūta, ka tas dos Savienotajām Valstīm un viņa administrācijai lielu uzvaru. Nozīmīgu uzvaru. Kaut ko tādu, kas būtu universāli populāra.”

Kā uzskata virkne komentētāju, Trampam ir ievērojami vairojusies pārliecība par to, ka viņš un viņa komanda ir nopietni diplomātijas speciālisti.

Citi bažījas, ka šādas tikšanās mērķis ir vairot paša Trampa popularitāti vien divus mēnešus pirms gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.

Proti, vienošanās par ekonomisku sadarbību tiktu stādīta priekšā kā Trampa ārpolitikas veiksmes stāsts. Vēl citi aicina Eiropas Savienību atbalstīt jebkādu vienošanos, kas tiks panākta Vašingtonā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti