NATO samits Varšavā būs pēdējās desmitgadēs kuplāk apmeklētais - tajā būs 3000 delegātu un 2000 žurnālistu kopumā no 60 valstīm. Būtiskākie lēmumi, kas svarīgi mūsu valstij, protams, skars NATO militāra kontingenta palielināšanu austrumu flangā līdz tūkstoš vīriem un desmitiem bruņutehnikas vienību katrā no Baltijas valstīm un Polijā. Tam tiks veltīta šīs dienas pirmā NATO sesija.
“Šis ir izšķirošs brīdis mūsu drošībai. Pasaulē ir vairāk bīstamu vietu nekā pirms dažiem gadiem, un NATO jāreaģē ar ātri un apņēmīgi,” uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
“Mēs esam trīskāršojuši NATO ātrās reaģēšanas spēkus, mēs esam izveidojuši jaunas komandstruktūras austrumos. Mums jāturpina attīstīt svarīgākās spējas, piemēram, pretraķešu aizsardzības sistēma pret draudiem ārpus Eiroatlantiskās zonas. Samitā mēs īstenosim jaunus būtiskus pasākumus, lai turpmāk modernizētu mūsu kopīgas aizsardzības spējas un plānotu stabilitāti ārpus mūsu robežām. Tas ietvers lielāku militāro klātbūtni šeit Polijā, kā arī Igaunijā, Latvijā un Lietuvā,” sacīja Stoltenbergs.
“Mūsu klātbūtne būs skaidrs vēstījums, ka uzbrukums vienai alianses valstij ir uzbrukums visai aliansei,” uzsvēra NATO vadītājs.
Varšavā jau ieradies galvenais samita dalībnieks ASV prezidents Baraks Obama. Viņš gan pēc pusgada pametīs posteni, taču cer, ka Varšavā pieņemtos lēmumus respektēs arī viņa pēctecis.
Obama pēc viņam nepatīkamā britu referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) plāno īpaši izcelt atbalstu vienotas Eiropas projektam un intensificēt savienības un alianses sadarbību. Tam veltīta atsevišķa NATO un ES sanāksme.
LTV korespondente Ilze Nagla “Rīta panorāmā” norādīja, ka ES un NATO parakstīs nozīmīgu sadarbības līgumu. Līdz šim neoficiāli izskanējis, ka tieši ES iepriekš bremzēja NATO un Eiropas sadarbības padziļināšanu.
Vienlaikus jau nākamajā trešdienā notiks NATO un Krievijas padomes sanāksme, kurā cer mazināt Maskavas neapmierinātību par, viņuprāt, NATO agresiju uz austrumiem. Tomēr iztapšanas nebūs.
“Pirmkārt, tie būsim mēs, sabiedrotie, kas izlems, kā mūsu kopīgā aizsardzība izskatīsies. Mēs nerunāsim ar krieviem par šo tēmu. Mēs runāsim ar viņiem par to, kad un kā tie aizvāksies no Ukrainas okupētajām teritorijām,” paziņojis Polijas aizsardzības ministrs Antonijs Macerēvičs.
NATO samitā piedalīsies Ukrainas prezidents Petro Porošenko un notiks alianses un Ukrainas komisijas sēde.
NATO vēlas par saviem dalībniekiem redzēt arī Zviedrija un Somiju. Šajās valstīs lēnām pieaug atbalsts dalībai blokam, un tiek atzīts, ka vienas tās ar Krieviju netiks galā. Maskavā to dēvē par informatīvo karu.
“Mēs esam vairākkārt norādījuši, ka Krievijas armijas modernizācijai nav nekāda sakara ar jebkādiem agresīviem nodomiem. Tā ir simetriska atbilde uz NATO palielināto militāro aktivitāti, kas paplašina savu infrastruktūru tuvāk Krievijas robežām,” paziņoja Krievijas ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova.
Alianses komandieri norāda, ka tam grūti noticēt, jo Krievija manevros pastāvīgi izspēlē iekarošanas scenārijus un strauji audzē militārās spējas uz austrumiem. Tomēr ar Krieviju var sadarboties globālā terorisma apkarošanā, jau esot progress ASV alianses un Krievijas spēku darbību koordinēšanai Sīrijā.
Neraugoties uz krieviem netīkamo bloka nostiprināšanos pie tās robežām, var cerēt, ka tas neradīs graujošas sekas Ukrainas austrumos vai citās frontēs, kur Maskava var sagādāt pārsteigumus.
Samita priekšvakarā alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra, ka bloka valstis vieno kopīgas vērtības.
“Mums ir jāturas kopā, lai aizsargātu ne tikai alianses valstu teritorijas un iedzīvotājus, bet arī kopējās vērtības. NATO ir savienība, kuru vieno demokrātija, tiesiskums un personu individuālās brīvības. Ir svarīgi saglabāt šīs vērtības, kad mēs risinām problēmas mainīgajā drošības situācijā,” sacīja Stoltenbergs.
Sarunā ar žurnālistiem NATO vadītājs arī norādīja, ka organizācija garantē dalībvalstu drošību jau 70 gadus un ir gatava piemēroties izmaiņām, kas notiek pasaulē. Viņš piebilda, ka Ziemeļatlantijas alianse nevēlas jaunu auksto karu un plānoto pasākumu mērķis ir garantēt dalībvalstu drošību.
Neraugoties uz šiem paziņojumiem, Varšavas samits un gaidāmie lēmumi par alianses militārās klātbūtnes pastiprināšanu Austrumeiropā izraisījuši asu oficiālās Maskavas reakciju. Krievijas vēstnieks NATO apsūdzēja bloku pretrunīgi vērtējamā tikšanās dienaskārtībā un brīdināja, ka spers atbildes soļus. Maskavu arī satrauc citu lielvaru, īpaši Amerikas Savienoto Valstu, klātbūtne Melnajā jūrā.
