Vairums Lielbritānijas jaunās valdības ministru ir stingrā «Brexit» atbalstītāji

Jaunais Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons paziņojis sava kabineta ministrus – izmaiņas ir gandrīz visos amatos. Liela daļa no tiem ir stingrā “Brexit” atbalstītāji. Džonsons ar komandu solījis ar jaunu sparu sākt ar diskusijas ar Eiropas Savienību par “Brexit un paudis, ka gatavs arī bezvienošanās aiziešanai.

Džonsons sola ar jaunu sparu sākt diskusijas ar Eiropas Savienību par “Brexit"Uģis Lībietis

    Tas būs sākums jaunam zelta laikmetam – tā savu premjerēšanu piesaka Boriss Džonsons. To viņš sāk ar pamatīgiem pārkārtojumiem britu valdībā. Tā kā viena no galvenajām viņa prioritātēm būs Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības, liela daļa kabineta ministru ir "Brexit" atbalstītāji.

    "Es un mana komanda esam gatavi tikties ar Eiropas Savienības kolēģiem, lai ar vislielāko cīņassparu un apņēmību sāktu diskusijas par citu vienošanos.

    Es ceru, ka Eiropas Savienība pārdomās savu šībrīža pozīciju – nemainīt izstāšanās līgumu. Ja nē, mums, protams, būs jāizstājas bez vienošanās. Un mēs tam esam labāk gatavi, nekā daudziem varētu šķist," teica Džonsons.

    Viņš uzsvēra, ka Mejas panāktā vienošanās ir nepieņemama gan parlamentam, gan tautai. Tāpēc arī saviem ministriem devis uzdevumu gatavoties bezvienošanās scenārijam. Vairāk nekā puse no Mejas kabineta, toskait ārlietu ministrs Džeremijs Hants, valdību pameta vai arī tika atlaisti. Tā ir lielākā valdības pārkārtošana daudzu gadu laikā. Jaunais ārlietu ministrs ir stingrā "Brexit" piekritējs Dominiks Rābs, bet premjera padomnieks – "Brexit" kampaņas vadītājs Dominiks Kamings. "Brexit" ministrs Stīvens Bārklijs amatu saglabā, tāpat arī izglītības ministrs un darba ministre.

    Džonsons pavēstījis, ka Lielbritānijai ir gatava nekavējoties iesaistīties sarunās ar Eiropas Savienību par jaunu izstāšanās vienošanos un Londonai ir jāpanāk atteikšanās no Ziemeļīrijas pagaidu noregulējuma. Viņš arī aicinājis aktivizēt gatavošanos iespējamai aiziešanai no Eiropas Savienības bez vienošanās. Eiropas Savienības galvenais "Brexit" sarunvedējs Džonsona izteikumus gan nosaucis par nepieņemamiem.

    Savā uzrunā Džonsons paziņoja, ka ir gatavs iesaistīties sarunās ar Eiropas Savienību jebkurā vietā un jebkurā brīdī, kad vien Eiropa būs tam gatava. Britu valdības vadītājs uzsvēris, ka Eiropas Savienībai būtu jāpārdomā sava atteikšanās atvērt izstāšanās līgumu, jo Londona šajās sarunās iesaistīšoties ar draudzības garu. Boriss Džonsons arī turpina uzstāt uz to, ka viens no pašreizējās vienošanās stūrakmeņiem – Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējums – nav pieņemams un ir jāpanāk tā atcelšana. Pēc viņa vārdiem, ir iespējami dažādi alternatīvi risinājumi, kā novērst robežkontroles atjaunošanu, vienlaicīgi nepārkāpjot 1998. gada Lielās piektdienas miera līgumu.

    Opozīcijas līderis Džeremijs Korbins uzskata, ka Džonsons attiecībā uz "Brexit" stipri pārvērtē savas spējas. "Mani ļoti uztrauc tas, ka viņam nav "Brexit" plāna. Džonsons bija kabinetā, kad tas nobalsoja par tā dēvēto pagaidu risinājumu, kas nozīmē saglabāt atvērtu robežu ar Īriju. Tagad viņš pret to iebilst. Vai viņš var izbeigt šo mētāšanos?" tā Korbins.

    Arī Eiropadomes prezidents Donalds Tusks aicinājis Džonsonu skaidrot savu "Brexit" plānu.

    Tikmēr tiek ziņots, ka Eiropas Savienības dalībvalstu diplomāti ir saņēmuši ziņu no Eiropas Savienības galvenā "Brexit" sarunvedēja Mišela Barnjē, kurā viņš Džonsona runu nosauc par kaujiniecisku. Tāpat Barnjē uzsver, ka britu premjera prasība atteikties no Ziemeļīrijas robežas pagaidu noregulējuma nav pieņemama, bet Apvienotās Karalistes pastiprinātā gatavošanās bezvienošanās scenārijam ir domāta plaisu radīšanai Eiropas Savienības vienotībā. Taču, par spīti tam, Eiropas puse joprojām ir gatava runāt par iespējamām izmaiņām izstāšanās vienošanās politiskajā deklarācijā.

    Arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers runājis pa tālruni ar Borisu Džonsonu un arī norādījis – panāktais izstāšanās līgums ir labākais un vienīgais iespējamais.

    Ja Džonsonam šis līguma nav pieņemams, tad, šķiet, ka vienīgais risinājums ir tā dēvētais “cietais” jeb nekontrolētais “Brexit”. Tas nozīmē, ka Apvienotā Karaliste izstājas no ES bez jebkāda līguma. Briti vienā naktī būtu ārā no kopējā tirgus un muitas savienības. Tas nozīmē, ka muita, tarifi – viss notiktu pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Tātad uz lielāko preču daļu, ko briti eksportē uz ES, būtu noteikti importa tarifi, un preces kļūtu dārgākas. Tās būtu arī jāpārbauda uz robežas, kas nozīmē – gaidāms lielas rindas un sastrēgumi. Līdz ar to, arī pārtikas un medikamentu piegāde no kontinenta uz Lielbritāniju būtu traucēta.

    “Cietais” “Brexit” nozīmē, ka britu pakalpojumu sniedzēji arī zaudē automātisko pieeju Eiropas tirgum. Tas ietekmētu daudzus – sākot no bankām un apdrošinātājiem līdz pat mūziķiem.

    Lielākais nezināmais ir – kas cietā “Brexit” gadījumā notiktu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas. Tā kļūtu par ES ārējo robežu un tas nozīmē – tur jānotiek pārbaudēm, jābūt muitas posteņiem. Bet jebkādas fiziskas infrastruktūras izvietošana uz šīs robežās draud ar vardarbības atsākšanos Ziemeļīrijā. “Ja būs pa ko šaut, tad šausim” – tādi draudi ir izskanējuši.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti