Turcijas premjerministrs nosaucis šo balsojumu par absurdu, bet prezidents Erdogans brīdinājis par iespējamo attiecību pasliktināšanos abu valstu starpā.
Vācijas kristīgie demokrāti, sociāldemokrāti un zaļie kopīgi ir izstrādājuši rezolūciju par “1915. un 1916. gada armēņu un citu kristiešu minoritāšu genocīda atcerēšanos un pieminēšanu”.
Šis dokuments izpelnījies asas diskusijas, jo tajā konsekventi lietots pretrunīgi vērtētais jēdziens genocīds. Vācijas kanclere Angela Merkele, kura gan nevarēs piedalīties Bundestāga balsojumā, ir paudusi atbalstu šim dokumentam par spīti Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana draudiem par iespējamo abu valstu attiecību saasināšanos.
Vācijas pozīciju atbalstījis arī Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans, norādot, ka armēņu genocīdu nedrīkstētu noliegt tikai tāpēc, ka tas neapmierina kādas valsts prezidentu. Eksperti norāda, ka balsojums Vācijas parlamentā nostāda Vāciju ļoti interesantā situācijā. Tas tāpēc, ka, pirmkārt, Vācijā ir ļoti liela turku kopiena, un, otrkārt, Ankaras palīdzība Vācijai un visai Eiropas Savienībai ir nepieciešama migrācijas krīzes pārvarēšanai, lai arī pēdējā laikā atkal uzjundījis jautājums par cilvēktiesību ievērošanu Turcijā.
Bet Vācijas galvaspilsētā Berlīnē turku izcelsmes iedzīvotāji sarīkojuši protestus. To dalībniekiem nepatīk Vācijas valdības plānotais lēmums atzīt, ka Turcija Pirmā pasaules kara laikā īstenojusi genocīdu pret armēņu minoritāti.
To jau atzinušas vairāk nekā 20 valstis, arī Francija un Krievija. Vācija ir pēdējā no Eiropas lielvalstīm, kas to nebija paveikusi.
