Daudzos video ierakstos un fotogrāfijās saglabājušies unikālie kadri, kad 1989. gada 9. novembrī tūkstošiem cilvēku dodas un šķērso Berlīnes mūri, kurš teju trīsdesmit gadu bija sašķēlis pilsētu. Tas notika vakarā uzreiz pēc komunistiskajā Austrumvācijā valdošās Sociālistiskās vienības partijas politbiroja pārstāvja Gintera Šabovska izteikumiem preses konferencē, ka ir pārskatīti līdzšinējie ceļošanas noteikumi un austrumvācieši turpmāk drīkstēs doties uz Rietumberlīni bez ierobežojumiem.
Redzot milzīgo plūsmu, robežsargiem nekas cits neatlika kā pēc vadības pavēles atvērt vārtus un ļaut cilvēkiem iet. Tie bija neaizmirstami mirkļi un bezgala aizkustinošas atkalredzēšanās.
Pēc tam sekoja daudz izšķirošu brīžu – politiskas sarunas un kompromisi, līderu vizītes Maskavā, jaunas vēlēšanas, valūtas maiņa, sarunas ar starptautiskajām organizācijām, PSRS armijas izvākšanās un visbeidzot ASV, PSRS, Lielbritānijas un Francijas parakstīts līgums par to, ka Otrā pasaules kara sabiedrotās lielvalstis atsakās no jebkādām tiesībām un pienākumiem Vācijā, ļaujot tai beidzot kļūt par pilnīgi suverēnu valsti.
1990. gada 3. oktobra pusnaktī, skanot Vācijas himnai, Reihstāga priekšā pacēla Vācijas karogu un tūkstošiem cilvēku svinēja valsts atkalapvienošanos.
Vācijas apvienošanās 25. gadadienā, kā iepriekš jau vēstīts, svinību galvenā norises vieta būs nevis Berlīne, bet valsts finanšu centrs Frankfurte, kurā ieradīsies gan kanclere Angele Merkele, gan prezidents Joahims Gauks. Ceremonija norisināsies pilsētas koncertzālē, ielās būs rokkoncerti un uguņošana. Svētku dalībnieki varēs arī aplūkot mākslas instalācijas, kas būs izvietotas uz visiem 23 īpaši izgaismotajiem tiltiem. Svinības kā allaž šajā gadadienā būs arī Berlīnē pie vēsturiskajiem Brandenburgas vārtiem.
Šogad oficiālās ceremonijas, kurā piedalīsies amatpersonas, moto ir „Pārvarot robežas”, ko mediji jau nodēvējuši par visai divdomīgu, ņemot vērā samilzušo bēgļu krīzi, kurā Vācija ļoti tieši ir iesaistīta. Kā zināms, lielākoties Eiropā ienākušie imigranti visvairāk vēlas doties uz Vāciju, kura septembrī vien uzņēmusi jau vairāk nekā 200 000 cilvēku.
Sabiedrības aptaujas arī liecina, ka Vācijā pamazām krītas iedzīvotāju entuziasms par bēgļu uzņemšanu, norādot uz bažām, vai valsts spēs tik daudz cilvēku izmitināt un integrēt. Sarucis arī atbalsts jau teju desmit gadus amatā esošajai kanclerei Merkelei, un īpaši viņas popularitāte mazinājusies Austrumvācijā, no kuras ietekmīgā politiķe nāk.
Eksperti norāda, ka starp Austrumvāciju un Rietumvāciju kopš apvienošanās laikiem joprojām pastāv atšķirības. Uzskati par bēgļu uzņemšanu ir viens, bet arī ekonomika austrumu pusē arvien saglabājas vājāka, te ir divas reizes lielāks bezdarbs un mazākas algas. Līdz ar to vieglāk saknes dzen kreisi un eiroskeptiski spēki.
Taču kopumā uz Eiropas Savienības skatuves Vācija joprojām ir līdere gan politiski, gan ekonomiski, un arī kanclere Angele Merkele arvien spēlē galveno vijoli Eiropas Savienības lēmumos.
