Kopš gada sākuma Vācijā strauji pieaudzis ieceļotāju skaits no Kaukāza reģiona, īpaši no Čečenijas. Pagājušajā gadā no aptuveni 3200 Krievijas pilsoņiem, kas meklēja patvērumu Vācijā, gandrīz 70% bija ieceļojuši no Čečenijas. Līdz jūlija vidum šis skaitlis ir sasniedzis jau 10 tūkstošus un gandrīz 90% no šiem ieceļotājiem esot čečeni. Vācu prese šādu pieplūdumu skaidro ar pagājušajā gadā masu saziņas līdzekļos izplatītajām baumām, ka katrs Vācijā ieceļojušais čečens saņemšot 4 tūkstošu eiro lielu uzņemšanas naudu. Šīs baumas joprojām nav zaudējušas savu aktualitāti un darbojoties pat profesionāli cilvēku tirdzniecības tīkli, kas Vācijā nogādā veselas ģimenes. Iepriekš laikraksts „Frankfurter Allgemaine” ziņoja, ka katru nedēļu caur Baltkrievijas un Polijas robežu ieceļo aptuveni viens čečenu ciemats, bet katru mēnesi - neliela pilsēta. Tālāk jau, bieži vien pārkāpjot likumu, bēgļi cenšoties nokļūt Vācijā.
Taču, kā ziņo laikraksts „Die Welt”, starp šiem ieceļotājiem ir arī vairāki simti čečenu kaujinieku līdera Doku Umarova atbalstītāju. Savulaik par krievu Bin Ladenu dēvētais Umarovs pirms mēneša publicēja videoierakstu, kurā draudēja sarīkot terora aktus nākamā gada februārī Sočos plānoto ziemas Olimpisko spēļu laikā. Pēc kaujinieku līdera vārdiem, spēles tiek rīkotas uz čečenu senču kauliem un jebkura modžaheda pienākums ir novērst to ar visiem Dieva piešķirtajiem līdzekļiem.
Vācu varas iestādes tagad satraucas, ka pēc Doku Umarova aicinājuma Vācija varētu pārvērsties par valsti, kurā tiek rekrutēti un sagatavoti nākamie teroristi. Kā paziņojis Bavārijas federālās zemes iekšlietu ministrs Joahims Hermans, neviena no pusēm nevēlas, lai gatavošanās iespējamiem uzbrukumiem Sočiem notiktu Vācijā.
Tomēr jānorāda, ka Vācijas tiesībsargājošo iestāžu darbība ir diezgan ierobežota, jo ieceļotājus aizstāv Ženēvas konstitūcija par bēgļu statusu. Arī personāla trūkums liedz policijai pārbaudīt ieceļotāju pirkstu nospiedumus kopējā datubāzē. Taču Vācijas policijas arodbiedrības vadītājs Rainers Vendts ir pārliecināts, ka būtu nepieciešams pielikt īpašas pūles, lai bīstamākos no čečenu ieceļotājiem izvietotu paaugstinātas drošības zonās. Pēc viņa vārdiem, drošības nolūkā ir nepieciešams atdalīt šos radikāļus no parastajiem un mierīgajiem ieceļotājiem, pretējā gadījumā kopējās nometnēs viņi apspiestu pārējos bēgļus, vai arī savervētu viņus noziedzīgām darbībām. Rainers Vendts arī izteicies, ka čečeni Vācijā ir kā bumba ar laika degli, jo faktiski gandrīz ikkatrs no čečeniem jau no bērna kājas ir mācīts nogalināt.
Iespējams, drīzumā līdzīga situācija var izveidoties arī vairākās Austrumeiropas valstīs, jo, kā noskaidrojuši eksperti, arvien biežāk ieceļošanai Eiropā tiek izmantots dienvidu maršruts - caur Ukrainu, Moldovu, Rumāniju, Bulgāriju un Čehiju.
