Likums, kas ierobežo citu kopienas valstu pilsoņu tiesības uz sociālajiem pabalstiem, vēl jāapstiprina parlamentam. Tas izstrādāts, daļēji reaģējot uz kritiķu balsīm, kas apsūdz Eiropas Savienības pilsoņus no nabadzīgākām kopienas valstīm par Vācijas sociālās sistēmas izmantošanu bez nodoma meklēt darbu.
Jaunais striktais likumprojekts Vācijā izstrādāts pēc divu tiesu lēmumiem pēdējā gada laikā.
Eiropas Savienības Tiesa atzina, ka citu dalībvalstu pilsoņiem Vācijā nav tūlītējas tiesības pretendēt uz pabalstiem. Savukārt Vācijas Federālā Sociālā tiesa lēma, ka jebkuram Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības uz sociālajiem pabalstiem, ja viņš vai viņa Vācijā nodzīvojis vismaz sešus mēnešus.
Tas Vācijas pašvaldībās izraisīja bažas par tā dēvēto „pabalstu tūrismu” un sociālās sistēmas pārslodzi.
Grozījumus likumā ierosināja nodarbinātības ministre Andreasa Nālesa, kas pārstāv valdošajā koalīcijā ietilpstošos sociāldemokrātus. Pēc tam, kad valdība trešdien apstiprināja likumprojektu, viņa paziņoja, ka „ir skaidrs, ka ikviens, kurš dzīvo, strādā un veic savas iemaksas [Vācijā], ir tiesīgs uz [Vācijas] sociālās sistēmas pabalstiem”.
Bet tiem, „kas [Vācijā] nekad nav strādājuši un paļaujas uz valsts finansiālo atbalstu, lai izdzīvotu”, šie pabalsti būtu jāprasa savā dzimtenē, paziņoja Nālesa.
Grozījumus atbalsta arī pašvaldības. Pilsētu un municipalitāšu apvienības vadītājs Gerds Landsbergs intervijā laikrakstam „Die Welt” trešdien teica, ka „pārvietošanās brīvība Eiropas Savienībā nenozīmē, ka Eiropas Savienības pilsoņi var izvēlēties sociālo sistēmu ar visplašākajiem pakalpojumiem”.
Viņš piebilda, ka jaunajam likumam jānovērš sistēmas ļaunprātīga izmantošana un „zināma sociālā tūrisma forma”.
Likumprojekts daļēji ir reakcija uz kritiķu viedokli, kas apsūdz Eiropas Savienības pilsoņus no nabadzīgākām valstīm par pārcelšanos uz Vāciju, lai izmantotu tās sociālo sistēmu, nemaz necenšoties atrast darbu.
Šis jautājums kļuva īpaši aktuāls pēc tam, kad bijušais Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons, mēģinot panākt piekāpšanos no Briseles pirms “Brexit” referenduma par dalību kopienā, ieguva tiesības ieviest līdzīgus ierobežojumus attiecībā uz imigrantiem no citām Eiropas Savienības valstīm Lielbritānijā.
Saskaņā ar grozījumiem, par ko vēl būs jābalso Vācijas parlamentam, imigrantiem no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas ierodas bez darba līgumiem, piecus gadus nebūs tiesību pretendēt uz pabalstiem, ko paredz sociālās apdrošināšanas sistēma.
Vienlaikus tie, kurus skars šīs izmaiņas, tomēr būs tiesīgi pieprasīt iztikas pabalstu viena mēneša apmērā.
Saskaņā ar Vācijas Federālās nodarbinātības pārvaldes datiem, jūnijā sociālos pabalstus saņēma 474 tūkstoši imigrantu no citām Eiropas Savienības valstīm, bet ne visi bija bezdarbnieki. Atsaucoties uz pārvaldes datiem, ziņu aģentūra AFP vēsta, ka viņu vidū visvairāk bija Polijas, Bulgārijas un Rumānijas pilsoņi.
