Amatpersona informēja, ka ierobežojumus varētu atcelt 12.maijā, ja samazināsies nelegālā imigrācija.
Patlaban Vācijā no Austrijas dienā ierodas tikai aptuveni 140 ieceļotāji, un viņu skaits turpina samazināties.
De Mezjērs norādīja, ka patvēruma meklētāju pieplūdums samazinājās pēc tam, kad Austrija un citas valstis Balkānu migrācijas maršrutā februārī slēdza savas robežas.
Vācija pagaidu kontroli uz robežas ar Austriju ieviesa pagājušā gada septembrī, kad valstī ik dienu ieradās vairāk nekā 10 tūkstoši patvēruma meklētāju. Pagājušajā gadā valstī kopumā ieradās apmēram 1,1 miljons imigrantu, un tas radīja nopietnu spriedzi sabiedrībā.
Tikmēr otrdien, 5.aprīlī, publiskotais sabiedriskās domas pētījums liecina, ka Vācijas, Itālijas un Francijas iedzīvotāju vairākums sāk zaudēt ticību Eiropai bez robežām. Apmēram divas trešdaļas no viņiem uzskata, ka bezvīzu Šengenas zonu vajadzētu likvidēt. Sociologi skaidro šādu attieksmes maiņu ar Briselē un Parīzē notikušajiem teroraktiem. Tie esot pastiprinājuši sajūtu, ka lietas ir izgājušas no kontroles. Līdz tam cilvēki aptaujās pārsvarā atzina, ka Šengenas zonas beigas nozīmētu visas Eiropas Savienības beigu sākumu.
Vienlaikus cilvēkiem ir pretrunīga nostāja saistībā ar patvēruma meklētāju uzņemšanu. Faktiski vienāds ir to īpatsvars, kas uzskata, ka viņu valstis vairs nevar uzņemt jaunus ieceļotājus, un to aptaujāto skaits, kas atzīst, ka valstīm tomēr ir pienākums palīdzēt no kara bēgošajiem.
